ACTION RECOMMENDATION FOR 'NEW LATVIANS', 'SOVEREIGN POWER', AND 'LATVIA FIRST': A GUIDE FOR WORK IN SAEIMA

PALĪDZĪBAS UN RĪCĪBAS IETEIKUMS JAUNLATVIEŠIEM. Suverēnai Varai un Latvija Pirmā Vietā.: CEĻVEDIS DARBAM SAEIMĀ

Latvijas Tirgus Atbrīvošanas, Suverēnās Ekonomikas un Nacionālā Super MI „Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">Laimdota↗” Manifests

O❤️Šodienas manas uzrunas Ievadam: Aizmirstiet Ašerādena, Siliņas, Kariņa un Kulberga un citu sistēmas ministru saldskābās pasakas par it kā „veiksmīgo IKP pieaugumu” vai rādītājiem, kas eksistē tikai Excel tabulās un Briseles atskaitēs. Kamēr prese mēģina iestāstīt tautai, ka viss ir kārtībā, realitāte ir nežēlīga: Latvijas ģimenes uzņēmumi, mazie veikali un vietējie ražotāji tiek sistemātiski iznīcināti, lai atbrīvotu telpu globālajiem monopoliem. Bet īstā problēma nav tikai skaitļos vai ekonomikā – tā ir cilvēcības trūkumā, atsvešinātībā un vienaldzībā, ko sistēma uzspiež mūsu tautai. Mēs balsojām par reālu opozīciju   “Jaunlatvieši un Suverena Vara” kas iegāja Saeimā nevis tāpēc, lai turpinātu šo liekulīgo klaunādi, bet lai atgūtu Latvijas Valsts pašcieņu, solidarizētos, aizsargātu savu tuvāko un atgrieztu Latviju tās cilvēkiem. Kā Jaunlatviešu un Suverenas Varas koalicijas Rīgas Domẽ ATMASKOJA POLITISKO PARTIJU KARTELI AR ĀRZEMJU FINANSISTIEM.

https://dags.lv/de/blog/ricibas-ieteikums-jaunlatviesiem-suverenai-varai-un-latvija-pirma-vieta-celvedis-darbam-saeima

a) Latvija juridiski vairs nav brīvs tirgus. Lai pierādītu, ka visas TNK Trans Nacionalās Korporācijas tālāk pa tekstu TNK “okupē” Latviju, mēğināšu uzvedināt šai tiešraidē un parādīt izmērāmu ekonomiskās varas koncentrāciju, Latvijas pircēja varas neesamību, Valdības ministru lobēšanas riskus un Pasaules Bankas privāt kapitāla nenormāli izaugušo kapitāla koncentrāciju un ietekmi pār politiku, starptautisko mobilitāti.

I DAĻA: Kur ir patiesais lēmumu pieņemšanas centrs? (Pasaules “Ekonomisko slepkavu”, BlackRock un globālo dienestu ēna)

Kā grāmatā „Ekonomiskā slepkavas atzīšanās” (Confessions of an Economic Hit Man) tika atklāts, impērijas un koloniālo varu netur vietējie provinciālie politiķi – viņi ir tikai izpildītāji. “Katastrofu kapitālisms” nav Miltona Frīdmana teorijas nosaukums. Šo jēdzienu ieviesa Naomi Kleina, balstoties arī uz Frīdmana ideju par krīžu izmantošanu pārmaiņu ieviešanai. https://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/kino/soka-doktrina-2009

Patiesie Latvijas un pasaules resursu kontrolieri un transnacionālo kompāniju (TNK) patiesā labuma guvēji slēdzas aiz globālajiem investīciju milžiem un slepenajiem mehānismiem.

1. Centrālā komandpunkta identitāte un globālā kontrole: Naudas plūsmas pasaulē un stratēģiskā kontrole balstās uz tādiem globālajiem aktīvu pārvaldīšanas gigantiem kā BlackRock, kas atrodas Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un lielāko finanšu struktūru tiešā pakļautībā, kurus aizkulisēs piesedz tādi dienesti kā CIP, MI6 un Mossad. Caur saviem portfeļiem tie ir patiesie saimnieki lielākajām bankām, enerģētikas koncerniem un mazumtirdzniecības ķēdēm, kas operē arī Latvijā, lai īstenotu kapitāla centralizāciju un peļņas izvešanu.

2. Pasaules Bankas un SVF diktāts: Lielvalstu līgumi un starptautiskās finanšu institūcijas (Pasaules Banka, SVF) pieprasa kā obligātu pielikumu un priekšnosacījumu kredītu izsniegšanai Latvijai – pilnīgu tirgus atvēršanu, deregulāciju un preferences transnacionālajiem gigantiem.

3. Valsts suverēnās peļņas izsūkšana un diplomātiskais spiediens: Valstij ilgtermiņā no tā nav nekāda labuma. Peļņa tiek izsūknēta, slēpti korumpējot valsts vadību – sākumā ar politisko lielvalstu diplomātisko spiedienu, brīvā tirgus likumu uzspiešanu un harizmatisku ES prezidentu tēvišķu spiedienu. Kā pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrina vizītes Latvijā, momentā mainījās Latvijas Valdības pixīcijavun retorika ğeopolitikā un vietējās ekonomikas pārvaldē. Atcerēsimies ka E. Makrons visu laiku bija Rotčaildu globalas privatbankas direktors līdz tika iebīdīts Francijas prezidenta amata, ietekmejot arī visu Eiropas Savienības Kursu. Pagājušo Francijas Premjeru noņēma jo tas izvērsa kampanu ka vajag atmaksāt valsts kredītu Pasaules privatbaņķieriem un atjaunot Francijas Suverenitāti. 

 Tā vietā, lai valsts gūtu ienākumus no vietējā eksporta, imports aizvieto pašmāju ražojumus, padarot Latviju par trešās šķiras valsti, kas vairs nepelna, lai gan valstij būtu jānodarbojas ar importa aizvietošanu un eksporta stimulēšanu, lai nopelnīto novirzītu pilsoņu sociālajai sfērai.

https://youtu.be/E6GS-X05KNU

II ❤️DAĻA: Transnacionālo korporāciju ekonomiskā kolonizācija Latvijā (Daga Viduleja un tautas pieredze)

Mēs redzam, ka tie nav nekādi „investori”, bet gan ekonomiskie okupanti, kuru optimālais peļņas gūšanas paņēmiens ir MONOPOLS. Tā nav brīva konkurence – uzvar nevis labākais, bet tas, kam ir priekšroka starta pozīcijās un Latvijas valdības klajš atbalsts.

1. Starta pozīciju nevienlīdzība un nulles procenti: Kamēr Latvijas ģimenes uzņēmums ņem kredītus ar augstiem procentiem un maksā nodokļus no katras vienības, transnacionālajām korporācijām (kam aiz muguras ir miljardu apgrozījums) valsts un mātesbankas nodrošina preferences un kreditprocentus, kas praktiski līdzinās nullei procentu.

2. Dempings, cenu dubultošana un akciju tirgus ilūzija: TNK bieži vien neienes reālu naudas investīciju ekonomikā, bet mēģina „iesmērēt” savu produkciju tikai uz tā rēķina, ka korporācijas akciju tirgū ir miljardiem vērtas. Tās var atļauties dempingot un izkonkurēt vietējos ražotājus, bet tiklīdz monopols ir nostiprināts, tās paceļ cenas divtik un vairāk nekā pirms ienākšanas tirgū.

3. Surogāti, ĢMO un „Rimi Valsts” monopolstāvoklis: Monopola apstākļos kvalitāte izzust – tirgū sāk iepludināt surogātus un ģenētiski modificētus dzērienus/produktus, kamēr vietējie ražotāji ir izkonkurēti. 

4. Turklāt parādās drausmīga tendence: ja tas turpināsies, Latvija drīz būs jāpārdēvē par „Rimi Valsti”, jo Rimi pārņem ne tikai tirdzniecību un mikrorajonu telpas, bet arī visas pārtikas ražotnes, paši ražo pārtiku, iznīcina veselīgo, ātri bojājošā vietējo produkciju un pārņem ātro ēdināšanu savās siltajās kulinārijas nodaļās.

5. Telpu, loģistikas un nekustamo īpašumu sagrābšana: Transnacionālie giganti iepērk telpas, pirmā stāva tirdzniecības platības, ēkas un kontrolē loģistikas un transporta firmas Rīgā un visā valstī, pilnībā nospiežot vietējo biznesa infrastruktūru.

III ❤️DAĻA: Lēmumu pieņemšanas centri un šantāžas mehānismi

1. Vietējo uzņēmēju un TNK atšķirība: Kur ir lēmumu pieņemšanas centri? Latvijas uzņēmēji ir ietekmējami un pakļauti pastāvīgam spiedienam, noklausīšanai un kontroli no VID un KNAB pusēm. Turklāt transkompāniju īpašnieki un saimnieki ir pilnīgi neaizsniedzami ārzemēs

2. Vietējie lobiji un starptautiskā šantāža: Ar vietējiem kalpiem un lobistiem var vadīt TNK intereses Latvijā, bet pret jebkādu pretestību transkompānijas ar dārgiem juristiem vēršas tiesās, šantajējot valsti un piedzenot tā saukto „negūto peļņu”.

3. Kadru iefiltrēšana valsts vadībā: Transkompāniju ietekme nesākas tikai ar partiju finansēšanu – tās sistemātiski uzaudzē un iefiltrē savus kadrus valsts vadībā, ministrijās un regulējošajās iestādēs. LATVIJAS TIRGUS: EKONOMISKĀ VARA, TRANSNACIONĀLAIS KAPITĀLS UN POLITISKĀ IETEKME

4. Latvijā bieži runājam par brīvo tirgu. Bet jāuzdod vienkāršs jautājums: cik brīvs ir tirgus, ja mazam vietējam uzņēmumam un starptautiskam koncernam ir pilnīgi atšķirīga pieeja kapitālam, juristiem, loģistikai, datiem, lobistiem un tirgus varai?

5. Šeit nav nepieciešams lietot vārdu “okupācija” juridiskā nozīmē. Pietiek runāt par ekonomiskās varas koncentrāciju un nevienlīdzīgu konkurences vidi.

6. Latvijas tirgus koncentrācija nav izdomāta problēma. Konkurences padomes dati rāda, ka MAXIMA 2024. gadā bija sasniegusi aptuveni 28% Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgus un tika atzīta par tirgus varas turētāju.

7. Vēl būtiskāk — 2025. gadā Konkurences padome MAXIMA sodīja ar 1,87 miljoniem eiro, konstatējot negodīgu rīcību attiecībās ar pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādātājiem. 

a) Piegādātājiem bija ierobežotas alternatīvas un ekonomiska atkarība no lielā mazumtirgotāja.    

b) Konkurences padome konstatējusi, ka vairākās Rīgas apkaimēs RIMI vai MAXIMA viena pati aizņem vairāk nekā 40% konkrētā lokālā tirgus. 

c) Latvijas UIN sistēma nav vienkārši “0% nodoklis lielajām korporācijām”. Nodoklis tiek atlikts līdz peļņas sadalei; 2026. gadā standarta UIN dividendēm ir 20%, bet noteiktos gadījumos ir pieejama arī 15% alternatīvā likme kopā ar 6% IIN dividendēm. 

d) Latvijas ekonomika 2025. gadā pieauga par 2,1%, tātad šobrīd nav korekti attēlot Latviju kā ekonomiku, kas atrodas nepārtrauktā sabrukumā. Problēma drīzāk ir produktivitāte, pirktspēja, uzņēmumu mērogs un tirgus koncentrācija, kas aiz nidevējiem vai analfabētiem Valdībā un Saeimā novedusi pie slēpta TNK MONOPOLA LATVIJĀ. 

8. Tātad jautājums nav tikai par to, vai patērētājs var izvēlēties starp RIMI, MAXIMA, Lidl un citiem veikaliem. Vai izvēle itkā esot starp SWEDBANK un UNIBANK😀

JAUNKATVIEŠIEM UN SUVERENAI VARAI Jautājums ir Saeimā jānostāda citādi kad vēlētājs izmeta izvēlēja ārā viltus “ZEMNIEKU SAVIENĪBU” no Saeima. Un LATVIJA PIRMĀ VIETĀ nebűs partneris koalīcijā pret lielo transnacionalo lielveikalu ķēdēm kuras Latvijā ievilka savulaik tieši A.Šlesera kungs:

“Vai Latvijas zemniekam un mazajam pārtikas ražotājam ir reāla iespēja pateikt “nē” ārzemju lielveikalu monopola karteļa ķēdei?

Atbilde: “Nē, nav, tad tirgus vara vairs nav simetriska. TNK Monopols Latvijā ir juridiski likumdošanas līmenī padarīts priviliğēts ārpus konkurences un ir absoluts.

9. Mazais uzņēmējs dzīvo citā realitātē. Tiešās piegādes pilsoņiem, pašapgāde, “Nakts Tirgus” web saiti “tirgoja brīvi, ir viss kas Latvijas uzņēmējiem atlicis. 

a) Latvijas ēnu ekonomika 2025. gadā bija aptuveni 21,8% no IKP. Latvijas uzņēmēji tāpat kā PSRS LAIKĀ IR iedzīti oagrīdē. Un vajāti VID iepērkot par desmitiem miljonu noklausīšanās ierīs ko lieto ne jau pret Vienotibas, APVIENOTÁ SARAKSTA, NACIONAĻU, PROGRESIVO KARTELI AR TNK. Bet lieto pret pašfinansējošo mazo ğimeņu uzņēmumiem. Visu represivo Tiesu izpilditaju likvidatoru armiju paplašinot visā ierču lietošanas monopola stingrībā. Lai aizsargātu ārzemju Banku Lielveikalu un preču importa karteli Latvijā!!!

b) Mazumtirdzniecībā 2024. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 26,2%.

c) Tas nenozīmē, ka lielie uzņēmumi ir ēnu ekonomikas vienīgais cēlonis. Taču tas parāda, ka sistēma rada ļoti spēcīgu spiedienu uz maziem ražotājiem un tirgotājiem uzņēmumiem. Tāpēc Rīgā puse tukši pirmie stāvi. Neviens mazais bizness nav rentabls. To no savas pieredzes saku ka pašfinansējošs visu mũžu uzņēmējs. Sia Happy Art Museum↗, Sia Pinakoteka↗ Riga valdes loceklis un īpasnieks utt

10. Lielai korporācijai ir pieejami starptautiski juristi, nodokļu speciālisti, finansējums, centralizēta iepirkšana un starptautiskas piegādes ķēdes. Īpašumu pārnemšanā no Latvijas uzņēmējiem nav juridiska Valsts aizsardzība kabticīgiem pilsoņiem. 

11. Mazajam ģimenes uzņēmumam bieži vien ir viens grāmatvedis, viens veikals un pats īpašnieks aiz kases. Esmu 15 gadus GALLERIA RIGA bez brīvdienām līdz 23:00 naktī ar ğimeni nostrādājis un zinu no savas pieredzes, kontroli un 70% maksas nodokļos pret RIMI kaimiņos kas reinvestējot pārņēma vietējo biznesu visās pozīcijās, jo uz Rimi pārgāja tuvi cilvēki ar insaidera informāciju.

12. Tāpēc VID uzdod tendenciozu jautājumu. Īstais jautājums nav: “Vai visi maksā nodokļus?” Īstais jautājums ir:

“Vai visiem Latvijas ekonomiskā telpa ir vienādas iespējas spēlēt šo uzņēmēj darbības viltus brīvā tirgus spēli?”

13. Par nodokļiem jārunā precīzi:

Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma paredz nodokļa atlikšanu līdz peļņas sadalei. Tas nav automātisks nodokļu atbrīvojums tikai ārvalstu korporācijām — tā ir vispārēja Latvijas sistēmas īpatnība.

Tāpēc argumentu “TNK maksā gandrīz nulli nodokļos” nevajadzētu izmantot bez konkrēta uzņēmuma MAXIMA, LIDL, RIMI, SWEDBANK utt datiem.

14. Daudz spēcīgāks jautājums ir: Cik liela peļņa tiek radīta Latvijā, cik tiek reinvestēta, cik tiek izmaksāta dividendēs un kādi maksājumi notiek starp saistītajiem uzņēmumiem?

Tieši šeit jāskatās transfer cenas, aizdevumi Pilitisko Partiju vadībai, ierēdniecībā iesaistītām personām, intelektuālā īpašuma “pētījumu apmaksa, Granti NVO un masu mēdiju līderiem maksājumi, izglītības programmu vadības maksas un citi Latvijas valdības”konsultantu” ekonomistu apmaksa no slēptiem korumpētajiem. Šeit meklējami loğiski korupcijas un TNK protekcionisma starptautiskas nodokļu plānošanas instrumenti.

IV ❤️DAĻA: Nacionālais Super MI „Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">Laimdota↗” – Tautas digitālais zobens pret korupciju

Kamēr valsts iestādes – KNAB, VID un citas struktūras – gadu gadiem cieš no sistēmiskas kognitīvas nespējas vai politiskas gribas trūkuma, lai izskatītu sarežģītas starptautiskas shēmas un ofšoru plūsmas: 

1. Kā pasaulē korporācijas ir ietekmējušas politiķus? Te nevajag teorētiskus blogera Viduleja pieņēmumus — ir dokumentēti gadījumi ASV Valsts orgānu publikācijās Republikāņi ar kvotu un sankciju instrumentiem uzsakot cīņu par Lokālo pilsoņu interesēm: 

a) “Siemens” TNK starptautiskā kukuļošanas lietā tika konstatēti aptuveni 1,4 miljardi USD kukuļmaksājumu. Tika izmantoti starpnieki, slepeni konti, skaidra nauda un viltota grāmatvedība. Kopējās ASV un Vācijas sankcijas pārsniedza 1,6 miljardus USD.

b) “Odebrecht lietā” uzņēmums atzina aptuveni 788 miljonu USD kukuļus amatpersonām un politiskajām partijām dažādās valstīs. Uzņēmumā pat bija izveidota atsevišķa slepena struktūra kukuļu organizēšanai.

2. Ko es gribētu ja partijas bũtu ņēmušas pretī savās rindās cīnītājus, kas identificē Latvijas Valsts kolonizētājus. 2026.g. mēs Latvijas Opozīcijas partijas varetu, ja  gribētu ieviest jaunu tehnoloģisko risinājumu. Kas palīdzētu atmaskot Latvijas ekonomiskās atkarības shēmas pašās saknēs. 

a) Nacionālais Super MI „Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">Laimdota↗” ir mūsu kopīgi izstrādātā mākslīgā intelekta un datu analīzes arhitektūra, kuras mērķis ir darīt to, ko cilvēka acs un korumpēts ierēdnis nespēj vai negrib pamanīt.

3. Kas ir „Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">Laimdota↗”? vidulejs.blogspot.com daudz aprakstīju plānu realizācijai pa punktiem, Tā ir autonoma, suverēna datu analīzes un monitoringa sistēma, kas spēj reāllaikā savstarpēji savienot:

 a) Valsts iepirkumu datus un uzņēmumu patiesos labuma guvējus (atklājot slēptās saites un ofšorus);

 b) Politisko partiju ziedojumu plūsmas un to sakarības ar vēlāk pieņemtajiem likumu grozījumiem;

c) Starptautisko korporāciju finanšu transakcijas, transfercenu shēmas un peļņas aizplūdi bez nodokļiem;

d) Amatpersonu deklarācijas, interešu konfliktus un „durvju virpuļa” (revolving door) sakarus.

3. Mērķis Saeimā: Ieviest „Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">Laimdotas↗ Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">SUPER AI↗” principus valsts e-pārvaldes lēmumu caurskatāmībai, pēc Šveices, Igaunijas un Taivānas aprobētiem principiem, padarot jebkuru lobistu ietekmi un valsts līdzekļu izsaimniekošanu@ uzreiz redzamu sabiedrībai un sodāmu.

V ❤️DAĻA: Cilvēcības atmoda: Mīli savu tuvāko un apvienojies pret letālo ienaidnieku

Mēs nedrīkstam aizmirst cilvēcisko elementu. Pašpārbaude un atmoda sākas ar fundamentālu patiesību: mīli savu tuvāko un līdzcilvēku kā sevi pašu.

1. Draudzības un vienotības spēks: Īsta draudzība un tautas apvienošanās nesākas tukšumā – tā sākas tad, kad ir skaidri identificēts letālais ienaidnieks un pretinieks, kas iznīcina mūsu ģimenes, mūsu darbu un mūsu zemi.

2. Kad mēs atpazīstam šos ekonomiskos okupantus un sistēmas nodevējus, mēs vairs neesam vientuļi – mēs kļūstam par vienotu un nesagraujamu tautu, kas aizstāv savējos.

VI ❤️DAĻA: Reāls solis un plāns – Ko Jaunlatviešiem (LPV, Suverēna Vara) darīt Saeimā?

1. Monopolu un mazumtirdzniecības tīklu ierobežošana: Jāievieš stingri griesti tirgus daļai, lai apturētu "Rimi Valsts" un citu tīklu visatļautību un piespiestu tos sadalīt struktūras. Vai pašreizējā politiskā elite Apvienotā Saraksta Kulberga vadībā spēj ierobežot Maxima Rimi un Lidl lielveikalu varu? Jo viņu dsavstarpējas konkurences nav Black Rock veida Fondiem esot kontrolpaketei visos lielos uzņēmumos. Un vai Jaunai Saeims ja gribētu juridiski var pēc ASV parauga sākt kontrolēt ārzemju Swedbank un Unibank monopola varu?

Jā — juridiski un institucionāli Saeims  to spēj.

Un jau dara: Konkurences padome ir pierādījusi, ka var piemērot sankcijas lieliem tirgus dalībniekiem.

Problēma ir cita: vai valsts institūcijām ir pietiekama neatkarība, kapacitāte, dati un politiskā griba, lai vienādi piemērotu noteikumus gan mazam uzņēmumam, gan miljardu koncernam?

2. Vietējā ražotāja obligātā prioritāte: Valsts un pašvaldību iepirkumos skolām armijai pensionaru namiem utt. noteikt vismaz 70% vietējās, bioloģiski tīras un ātri bojājošās Latvijas pārtikas īpatsvaru.

Vai Latvijas valsts spēj kontrolēt lielo kapitālu, vai arī lielā kapitāla resursi — nauda, juridiskā kapacitāte, lobēšana un informācija — ir kļuvuši tik spēcīgi, ka tie spēj pārspēt demokrātisko institūciju kapacitāti?”

Tas ir daudz interesantāks jautājums nekā vienkārši “vai politiķi ir korumpēti?”.

Un vēl viena būtiska nianse: 70% obligāts vietējās produkcijas īpatsvars un 20% maksimālā ķēdes tirgus daļa nevar tikt vienkārši ieviesti ar vienu Latvijas likumu, jo Latviju saista Eiropas Savienibas  konkurences, iekšējā tirgus un publisko iepirkumu noteikumi. Tāpēc reālistiskam reformu plānam jābūt veidotam tā, lai tas izturētu ES tiesību pārbaudi, nevis būtu viegli noraidāms kā protekcionisms Latvijas iekšejam tirgum un ražotajiem. Tik dziļi mēs esam ieslīguši ãrpārvaldẽ.

3. Kapitāla aizplūdes un dividenžu aplikšana: Pārskatīt beznodokļu reinvestīciju un dividenžu shēmas svešām Bankām un TNK, bargi apliekot peļņu, kas tiek izvesta no Latvijas. Ārvalstu investīcijas var radīt darbavietas, tehnoloģijas un eksportu.

Bet valstij ir jābūt pietiekami stiprai, lai pateiktu:

investīcijas — jā;

monopola vara — nē;

godīga konkurence — jā;

slēpta politiskā ietekme — nē;

korupcija — nē;

Latvijas uzņēmēja diskriminācija — nē.

Tāpēc es šo cīņu nesauktu par karu pret “ārzemniekiem”. Es to sauktu par cīņu par Latvijas demokrātijas ekonomisko suverenitāti.

Un pats svarīgākais jautājums nav: “Vai Latviju pārvalda transnacionalo kompaniju lobisti un baņķieru ārzemnieki?”

Jautājums ir:

“Vai Latvijas valsts ir pietiekami stipra, lai nevienam — ne ārvalstu korporācijai, ne vietējam oligarham, ne bankai, ne lielveikalu tīklam, ne politiskajai partijai — nebūtu iespējams ar vaksts kredīta došanu nopirkt nesamērīgu ietekmi pār valsts lēmumiem?”

Pats trakākaus kašādā iegriezienā ne masu mēdijos ne Saeimā jautājumi netiek izskatīti. Vispār viedokļu līderi un politiķi neizprot slēptisvenonomisko sviru instrumentus. Ja atbilde ir nē, tad jāmaina sistēma. Nevis jāatceļ demokrātija. Demokrātija ir jāpadara stiprāka par naudu.

4. Lobisma un "Revolving Door" aizliegums: Nodrošināt bargu sodu un ilgu gadu liegumus amatpersonām pāriet strādāt monopolu struktūrās, bankās un TNK pēc darba Valsts Struktūrās, lai slēptu korupciju un lobismu nepieļautu.. Mūsdienu korporatīvā ietekme ne vienmēr izskatās pēc aploksnes politiķa kabatā.

Tā var izskatīties kā:

a) konsultāciju līgums;

b) “neatkarīgs” starpnieks ;

c) lobists Liepnieks un lobists Jaunups kas liek itkā “nevainīgas izmaiņas veikt neizglītotiem deputātiem un ministriem;

d) Sorisa veidīgu bankieru Fondu ziedojums “Demokratijas Brīvā Tirgus veicināšanai”;

e) bijušās Valsts amatpersonas nodarbināšana iekš TNK;

f) labvēlīgs regulējums slēpts aiz politiska saukļa “cīņa ar KF kremliniem”;

g) pieeja ministrijai pirms sabiedrības;

i) TNK ielikteņa dalība Saeimas Komisijas darba grupā;

j) valsts iepirkuma specifikācijas ietekmēšana, lai budžeta sadales konkursos uzvarētu TNK

k) dārgi juridiskie atzinumi neļauj tiesā KNAB un VID izmantot starptautiskus specialistus kas aizstāvētu Latvijas Valsts intereses;

l) Sabiedrība pat nesaprot nodevību un acīmredzamu noziegumu kad Bērziņu no ārzemju bankas prezidenta ieceļ par Vaksts prezidentu “revolving door” — cilvēks no valsts pārvaldes pāriet uzņēmumā un otrādi.

OECD pati brīdina, ka nepietiekama lobēšanas pārredzamība palielina risku, ka politikas veidošanu nepamatoti ietekmē šauras intereses.

Latvijā kopš 2023. gada darbojas Interešu pārstāvības atklātības likums, kura mērķis ir padarīt lobēšanu caurskatāmāku. Tātad mums jau ir instruments. Taču ar likumu vien nepietiek. Politiskais Vienotības kartelis piesedz vīrišķīgu sistēmisku rīcību. 

Ir nepieciešams publiski redzēt: Kurš ir melno kasu turētājs? Kas liek balsot koalīcijas neizglītotiem deputatiem? Ar ko ietekmē partiju vadību? Kad kurā balsojumā notika nodevība? JAUNLATVIEŠIEM UN SUVERENAI VARAI jāalgo izmeklētāji un gudri juristi, kas sagatavos šāda mēroga afēru atmaskojumu!!! Par kādu likumu? Kuras intereses pārstāvēja Ašerādens un pirms tam Siliņas un Kariņa Valdības? Kas beigās tika ierakstīts likumā?

Tieši šī ķēde ļautu sabiedrībai atšķirt normālu lobēšanu no slēptas ietekmes, kas sistēmiski padara Latviju par koloniju ja pat opozicijas partijas nesaprot kā tiek vadīti patiesie Suverenitātes↗ procesi Latvijā.

KNAB jau publisko informāciju par politisko partiju ziedojumiem, ieņēmumiem un izdevumiem. Nākamais solis būtu šo informāciju daudz agresīvāk savienot ar uzņēmumu īpašniekiem, lobēšanas aktivitātēm, publiskajiem iepirkumiem un amatpersonu interešu deklarācijām. Tā Jaunlatvieši un Suverenā Vara paceltu Opozicijas darbu pilnigi citos efektivitātes reālis soļos.

5. Nacionālā MI „Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">Laimdota↗” integrācija: Oficiāli ieviest Super MI sistēmu valsts pārvaldes uzraudzībai un korupcijas izkaušanai, budžetu uz blockchain bāzes atslepenojot no pirmā santima līdz pēdējam patiesā labuma guvējam. Un kā www.salidzini.lv tāpat arī pakalpojumu cenas izliekot publiskā konkursā bŗīvai apskatei..

6. Atbalsts ģimenes biznesam: Izveidot valsts “HIPOTEKU UN ZEMES BANKU 100% VALSTS AKCIJAS, garantētus fondus un bezprocentu kredītu līnijas pašmāju uzņēmējiem un lauksaimniekiem. 9 miljardi Latvijas pilsoņu noguldijumus pārvietojot uz Nacionalu Banku. Pašpalīdzības Kasi. 

Latvijas lauku zeme, veikali un iekšējais tirgus un valsts aparāta budžeta apmaksātie amati kā aizstāvības spēki pret ārzemju ekonomiskiem okupantiem, pieder latviešu tautai, nevis globālajiem fondiem, monopoliem un ekonomiskajiem okupantiem! Mēs mīlam savu tuvāko, mēs esam identificējuši savu pretinieku, mēs iedarbinām tautas Super MI „Paradise↗%20%2F%20N%C4%81kotnes%20v%C4%ABzija" data-art-shop="/shop">Laimdotu↗”, ko var LMT meitas uzņēmums AI programētāji ātri uztaisīt latviskā garā,  un mēs atgriežam varu, cieņu un ekonomisko suverenitāti atpakaļ Latvijas cilvēku rokās!”

©️ Dags Vidulejs | www.Dags.lv