Alvja Hermaņa BALTAIS HELIKOPTERS lido tur, kur neielido Re:Check cenzūras izkastrētie LATVIJAS SABIEDRISKĀS DOMAS diskrētie 6. INTELEKTA līmeņi
2024. gada 11. augusts•Autors: Dags Vidulejs
Personīgas refleksijas pēc garīga orgasma pirmizrādē JRT Alvja Hermaņa vai Romas Pāvesta “BALTAIS HELIKOPTERS”:
“LATVIJAS nepilsoniskās SABIEDRĪBAS diskrētie 6. INTELEKTA līmeņi"
Latvijā ir diskrēti intelekta līmeņi, kuri savã starpā nekomunicē. Zem intelekta saprotot subjekta spēju saņemt no āras informāciju un pēc tās apstrādes mainīt kaut kādus savus parametrus:
1. ❤️
Latvijā tie cilvēki, kas ir naudas sistēmas īpašnieku propagandas, viņiem piederošos mēdijos nozombēti- ir 1. MINERĀLU INTELEKTA LĪMENĪ, kuri nevar nekā noreflektēt noreducēt saņemto vēstījumu uz sevi.
2. ❤️🧡
2. ❤️🧡
Tie, kas klausās vismaz vairāku avotu propagandas, kuras vada vismaz divas ideoloģiski karojošas tautas- ir jau 2. AUGU INTELEKTA LĪMENĪ, jo var sava izdevīguma dēļ atšķirt labo no ļaunā un kā augi pagriezt lapas, kā seju, pret sauli un izspraukties cauri lieliem kaimiņiem, lai saņemtu dzīvinošu saules enerģiju un izvilktu saknes no indīgiem avotiem, caur kuriem nāk uz “augu nāvējoša informācija”, otrreiz tādām pasaules virsnacionālām organizācijām neticot un izstājoties no PVO, Pasaules Bankas, WEF utt.
3.❤️🧡💛
Tie Latvijas sabiedrības locekļi, kuri reducējot uz pasaules Intelekta Hierarhijas uzbūvi- ir jau 3. DZĪVNIEKU INTELEKTA LĪMENĪ un spēj cēloņseku sakarības atšifrēt. Ka, piemēram, tikai pēc masu ģenētisko eksperimentu šķidruma uzņemšanas, sākās slimības un masu bojā eja, nevis pirms tam, kad tikai centralizētos mēdijos rādīja safabricētas filmiņas ar propagandu, ka ir jāuzņem ģenētiski modificējoša substances pudelīte, ko ievada caur ādu pa taisno asinīs, nevis kā ēdienu, ko var izvadīt pa otru galu ārā. Augu intelekta līmeņa latvieši nespēj cēloņsecīgas sakarības vispār sagrupēt, un ir kā tomāts, kurš uztver to, ka viņu sāk kāds ēst, nokožot pa gabalam, to viņš uztver kā augstāka likteņa slimību un mistisku spēku sitienu. Taču Dzīvnieka Intelekta latvietis, otrreiz no strauta nedzers, ja redz ka līdzbiedri, kas padzērās aizgāja bojā. Otrreiz neticēs virsnacionālai organizācijai, kuras sponsor firmas saņēma civilizācijas vēsturē bezprecedenta peļņu, lokdaunu laikā triljonos mērāmu ienākumu no “ganāmpulka”, kurš palika par miljoniem mazāks pēc masveida eksperimentālas apstrādes.
4. ❤️🧡💛💚
CILVĒKU LĪMEŅA INTELEKTA sabiedriskās domas līmeni, dzīvnieka intelekta līmeņa sabiedriskai domai nesaprast, tāpat kā izbadējušies suņi nolasās bandās un vilki baros uzbrūk upuriem, taču izprast sadarbības shēmas, kas piemīt cilvēku lauksaimnieciskai barības ķēdei un lopkopības pamatus dzīvnieka intelekts nespēj cēloņsakarīgi redzēt. Latvijā ir noziedznieku grupas, kas no 1990 reketieriem, pārtapa par reideriem. Izprotot, ka ja viens brālis strādā bankā, otrs prokuratūrā un vēl kāds tuvs savējais VID, un tiesas izpildītājos, tad jebkuram pilsonim var atspiest jebkuru lielāku īpašumu"Likuma" ietvaros. Lopu fermā gotiņas baidās visu mūžu no plēsoņu vilkiem ar ko biedē TV, bet apēd viņas barotājs ikdienā lopkopis slaucējs ganiņš- baņķieris un ierēdnis.
5.❤️🧡💛💚💙
ĢĒNIJU INTELEKTA LĪMENI nespēj uztvert visi četri iepriekšminētie intelekta līmeņi. Kultūras sfērā un reliģiskā radošo garu vēstījumi ir garlaicīgi
https://www.kinoraksti.lv/domas/recenzija/kapec-baltais-helikopters-ir-garlaiciga-filma-1258 minerāliem augiem un dzīvniekiem, jo pat ierindas sabiedrības loceklis neredz jēgu ne Alvja Hermaņa “Baltā Helikopterī” meistariskā iekšējās spriedzes uzturēšanā visā filmas gaitā, tikko vienā no izteiksmes līdzekļiem izsmeļas spriedze, režisors veikli iedarbina līdzpārdzīvojumu citā nosacītības dimensijā, pārsitot tekstuālās intermēdijas ar minimālistiskas unikālas dejas ieraujošu pārsitienu, tad atkal ar pāvesta nekur neredzēto tērpu nesteidzīga striptīza izbaudīšanu. Brīnos, ka ir skatītāji, kas nemāk izbaudīt aizraujošo dialogu, kurā JRT izaugušais Kaspars Znotiņš izrādās neatpaliek no Rietumu skatuves superstāra Barišņikova un spēj ar savu dzirkstošo jauneklīgo smaidu un niansēto orķestrālā visa aktiera tembru diapazona iedarbināšanu pievērst uzmanību sev atstājot brīžiem fascinējošo Mihailu ēnā. Latvijas diskrētie intelekta līmeņa TV skatītāji, nepēj tāpat kā nekustīgā plakanā gleznā nolasīt dramaturģiskas vētras, nespēj arī JRT pārējā aktieru ansambļa perfekto spēli, ne jēgu redz Pāvesta Benedikta pilsoniskajā protesta akcijā, atsakoties no Pasaules lielākās biedrības vienpersoniska Suverēna Valdnieka statusa. Kāpēc atteikties no priviliģēta stāvokļa? Pret ko protestējot arī Juris Rubenis savā valdīšanas laikā un Latvijas luterāņu vadītājs Vanags veica bezprecedenta protestus, atsakoties teikt sprediķus un komunicēt ar Latvijas jaunaristokrātiem, kas bija nolasījušies Doma baznīcā un gaidīja valstsvētkos saldu sprediķi, grēku induļģenci un Dieva svētību savai turpmākai darbībai, Latvijas izlaupīšanai svešu tautību finansu oligarhu patiesā labuma gūšanas interesēs.
Mana vectēva diriģenta un Brīvās Latvijas laika armijas sapieru pulka dibinātāja kadru virsnieka Pētera Viduleja brālis bija mācītājs, man bija pieejama visa speciālā literatūra, ko kāri apguvu, vecākās paaudzes mācītāji dalījās ar bairda T.Spaldinga, Lorbera rakstiem, Akvīnas Toma uc svētu vīru izaugsmes ceļu pierakstiem un Bībeles daļām, kuras tika izņemtas no tās laukā, lai ganāmpulku turētu pustumsā, kurā perinās visa ļaunuma saknes biedrības… PSRS beigu laikos virzījos pa apmācības ceļu arī apgūstot Rasmas Rozītes transcendevtālās meditācijas prakses un nododot tās tālāk daudzām garīgām grupām, kas toreiz bija: Donovieši, Rēriha biedrībai piederīgie utt, kā slēptas grupas, taču KGB piederīgie tik un tā sekoja, saņēma ciet, atņēma grāmatas un lika parakstīt, ka vairs tā nedarīšu, jeb sāks tirdīt arī radiniekus.
Nogāju pagrīdē, aizgāju no LMA, jo tur kāds no kursabiedriem stučīja katru soli, uzņēmu klusēšanas askēzi, ar tās sistēmas sabiedriskai domai piederīgiem, ar stopiem aizbēgu un kādu ilgāku laiku nozudu, taču Dievs bija žēlīgs un viss tā sakrita, ka PSRS sabruka tieši tai klusēšanas askēzes momentā, un kaut kā organiski atgriezos. Taču palika nogulsne, ka līdz mācītājam ar lielo burtu nepacēlos garīgā praksē vēl neveicot kādu lielāku varoņdarbu uz ko tiku gatavots, varbūt. Arī grāmatu bibliotēku, ko ar roku šo to nācās pārrakstīt vairs neesmu redzējis un ir caurums man komunikācijā, jo tie
6.❤️🧡💛💚💙💜
KRISTUS INTELEKTA APZIŅU sasniegušie ar ko sarunājos, ikdienas lasot, vairs rokās man nedodas un tās grāmatas nav bibliotēkās pieejamas un nav drukātas un izņemtas no interneta. Tāpēc ar to Dievišķo intelekta līmeni šobrīd nespēju komunicēt, kā būdams tīrs šķīstas dvēseles jaunietis un tīru dvēseles dziņu nesējs pēc garīgas gaismas, visu gatavs ziedot.
Taču arī valsts svētkos Dailes Teātrī sēdēju rindu priekšā valsts prezidentam un dzirdēju smagas nopūtas, jo tikpat ģeniāli kā Hermaņa trupa, arī “Pērkons” un Ķimeles skolnieki Valmieras Teātrī apzināti vai neapzināti, bet iecirta pamatīgu pliķi par komendantstundām un cilvēku segregāciju no 2020. Arī Ances Muižnieces VALMIERAS DRĀMAS TEĀTRA IZRĀDE "MĒS, ROKS, SEKSS UN PSRS" lika raudāt ar citām, drastiska prieka asarām: “Yes” ielikām kloķi, caur puķēm, caur vēsturi, bet itkā runājot par PSRS totalitāru cenzūru, stučīšanu un segregāciju, bet kritizējam jauno globālās varas tīkotājiem finansu oligarhiem aiz muļķības vai aiz gļēvuma pakļautiem Latvijas šodienas virsierēdņiem, kas esot izglītoti ļoti labi saprot “Kas notiek Latvijā?”
Vienīgais, kas man, varbūt, pietrūka ir Baltais rotaļu helikopters vai kaut vai drons, vai dzīvs tapieris JRT Teātra zālē uz mirkli palaists. Lai Kā pāreja no pasīvās Kinoteātra baudīšanas tradīcijas uz ierasto Teātra zāles interaktīvo baudīšanu ar vairākiem uztveres orgāniem. Bērnišķīgi sajūtot virs galvas švirkstošo vibrāciju skatītājs tiktu varbūt dziļāk ievilkts, jo Smiļģa Teātra sienas piesūkušās ar 5D baudījuma gaidām un sintētisko kino ir riskanti ielaist svētnīcās, kuras vēl spēj konkurēt ar kārdinātāja virtuālo realitāti. Tiem, kas baudīja pirmizrādi, šo pārcēlāja funkciju pildīja paša režisora fiziskā klātbūtne ar diafrgmālas dvašas uzlādētiem vārdiem...
Augšminētās refleksijas manā dienasgrāmatā ļoti subjektīvas, neptetendē nekādā mērā uz objektīvu recenziju. Jo mana bērnība pagāja teātru aizkulisēs. Tēvs Valdis Rūja būdams Smiļğa skolnieks vienā kursā ar V. Artmani un H. Liepiņu strādâja par direktoru Operas teātrī, Drāmas Teātrī un Ziemeļblāzmas Kultūrpilī. Izturēju konkursu un iestājos kinoaktieru studijā un pamācījos JRT telpās pie Ainas Matīsas. Tāpēc jūtos kā mājās un man katrs brīdis JRT liek vibrēt un izplaukt savas realitātes pārdzīvojumu buķetē. Zaigas Gailes ar sirsnīgu pietāti veiktā Smiļğa mājas renovācija saglabājusi garu, pieplusojot visas 21.gs. ērtību ekstras. Ienākot caur sētu kā skatītājs nonāku ārpus Rīgas, citā suverēna Hermaņa JRT realitātē, kā slēgtā klosterī ar citiem globālai transhumānisma jurisdikcijai nepakļautiem likumiem.
