Dziesmu Svētki kā 1919.g ir Reālāka pašpārvalde nekā Saeims, sūtņi no latviešu dzimtām un zemēm ⓒ DAGS
Mēģināšu pateikt domu, ka Dziesmu Svētki, tāpat kā pirms 150 gadiem ir reālāks pašpārvaldes Saeims, kurā demokrātiski centralizējas deputāti un sūtņi no visām latviešu dzimtām un apdzīvoto vietu saimniekiem.
Mana Ģimene, mana latviešu dzimta un virs mums tikai Dievs, kas uztur šo Realitāti. Attiecības ir tikai ar šīm likumīgajām autoritātēm. Nekādus citus starpniekus nekad esmu atzinis. Nekādas Pasaules Bankas īpašnieku “Veselības Organizācijas” un viņu korporācijas uzpirktās augstākās amatpersonas Latvijā, kas veic apvērsumu pārtaisot Nacionālu Valsti par no ārpuses pārvaldītu korporāciju tikai ar nosaukumu “latvija”. Karaspēki un viņu pakļautības policija nav likumīgi manai dzimtai, tie ir tikai ar nodevēju viltu un svešu ieroču varu uzspiesti. Neviens no jaunajiem likumiem un “reformām” nav manai tautai vajadzīgs. Viss, kas ir viņu “dienas kārtībā” ir dziļi pretīgs un kvalificējams tikai kā genocīds. Visa CBDC digitālās valūtas reitingu sistēma, siseņu un gēnu modificētā barība, latvenergo, latvijas mežu slēptā privatizācijas sākšana, skolu likvidācija, 15 minūšu getto programma, qr kodi pandēmiskā vienošanās, kur no āras kāds Fauči vienpersoniski varēs pasludināt kad apturēt Latvijas dzīvi atkal lokdaunā un komendantstundā uz pāris gadiem un neatkarīgai mūsu pašu pētnieku mediķu un tautas gribai vairs nav nekādas teikšanas par to kas ir un kas nav labs un slikts. Mēģinot izdzēst no tautas apziņas visu kas mums katram ir svēts, nekautrējoties transhumānajā jaunajā cilvēkveidīgajā kastā iedvest pat “vecāks nummur viens un divi” Mātes un Tēva vietā. Katrā punktā, ko viņi virza kā likums latviešiem ir izdevīgi tieši pretējais.
Lai atkal iestātos pašpārvalde, Dziesmu Svētku dalībnieku Pilsoņu Kopu Sapulce ir daudz leģitīmāks Saeims, kas pārstāv konkrētu dzīvu cilvēku vienības no visiem Latvijas zemes īpašniekiem. Ja nākošos Dziesmu Svētkos katrs koris izvirzītu vienu deputātu, tiem būtu reāla leģitimitāte. Tā varbūt ir pēdējā iespēja kā pārņemt atpakaļ pašnoteikšanos, no šīs koloniālās pārvaldes parauga viltus iedarbīgas “vēlēšanu sistēmas”.
Paturēt Tautas Dziesmu Svētkus varēsim tikai, ja izveidosim tautas saziedotu līdzekļu apmaksātu orgkomiteju, kā Brīvības Piemineklim, pašiem sametot naudu pašu izvēlētam saturam, un īrēsim par naudu telpas no koloniālās pārvaldes. Kā mēs darām 10 gadus ar ART RIGA festivālu, saglabājot neatkarību. Citādi nākošos Dziesmu Svētkus, dzirdēts piedāvājums, apvienot ar Mozaīkas svētkiem un gājienu, vai iztaisīt attālināti sadziedāšanos, neļaujot cilvēkiem tikties, manipulējot ar klimata taupību.
Jo ar ieročiem liek “balsot” par pašpasludinātām grupiņām, kurām pasaules bankas īpašnieki “dod pielaidi” viņu patiesās labuma guvēju iekārtas stiprināšanas programmas realizācijai.
Ja arī kāda zemes saimniekus pārstāvoša grupa mēģina aizstāvēt un atjaunot pašpārvaldi, mainot vēlēšanu sistēmu. Ar tām pašām, vecām labām JAUNLATVIEŠU FORMULĒTĀM REĀLAS PAŠPĀRVALDES IESPĒJU GARANTĒJOŠĀM IDEJĀM. Ja pašu latviešu partija uzvar vēlēšanās, tad pēkšņi izlien kaut kādi mūdži no slepeniem dienestiem un paziņo, ka tautas gribai tomēr nav nekādas nozīmes un ka varas piramīdai par komandantu tikai viņiem pēdējais vārds “dot pielaidi” tikai ārzemju pilsoņiem”.
Dziesmu Svētki varētu tiešām būt pēdējā iespēja, apstākļos, kad pasaules bankas īpašnieku apvērsumam lojālā “Vienotības komanda” kontrolē visu valsti, strauji pārveidojot pēdējos suverenitātes instrumentus par no ārpuses subordinācijas vadītu būtībā kā jebkura komercstruktūra, totalitāru korporācijas tipa piramīdu. Lai arī visiem šodienas vadītājiem ir brīnišķīga stāja, izglītoti simpātiski, tomēr savējie taču. Gribās arī viņus mīlēt, jo esam taču tik maz latviešu valodā runājošo. Taču latviešu valodā viņi laikam nedomā, jo nejūt to pašu. Varbūt jaunībā neuzmanīgi nesaprasdami, nokļuvuši harizmatisko triljonāru ietekmes valgos un tagad spiesti nodot latviešu intereses. Nebaidoties no soda un atriebības, muļķojot un cūkojot pusotra miljonu latviešus, nozogot viņu dzīves un burvīgās attīstības iespējas, kas viņiem tikušas kā privilēģija dāvāta, piedzimstot šajā bagātajā zemē par tās saimniekiem!!!
Pie kam Vienotība ar satelītpartijām “strādā” ļoti godprātīgi pildot saimnieku programmas. Nekautrējoties norādīt avotus, braucot uz WEF apmācībās, kas katrā gadā jāievieš, darit to pašu, ko pārējie apvērsumam sagatavotie, “jaunie globālie līderi” Makrons, Trudo, Zeļenskis, Putins… Kas paralēli, lai arī katrs mazliet atšķirīgi, visas nacionālās valstus pārtaisa par neatkarīgās suverēnās centrbankas pārvaldītām korporācijas fileālēm. Ar WEF programmās publiski pieejamiem mehānismiem, juridiskā un sociālā valstiskuma suverenitātes demontāžā. Nevis apvienoto nāciju ANO, bet pareizāk, apvienoto korporāciju organizāciju AKO.
Kurā vairs nevalda likums, bet ar ministru kabineta grozījumiem piešķiramas privilēģijas paklausīgiem nodevējiem un iznantojot ieroču nesošās struktūras kā represīvus orgānus ar kuriem atņemt īpašumus nepaklausīgajiem latviešiem. Kas izprot notiekošo un visiem spēkiem cīnās pret nacionālās pašpārvaldošās valsts pārveidi par pasaules bankas pārvaldītu korporāciju.
Tautas apziņu vadot kā selekcionējot ar cenzūru un apmaksātiem “viedokļu līderiem”. Ar viltīgiem kabineta grozījumiem izdarot tā, ka Tautas Sapulces un Referendumus reāli vairs nevar sasaukt. Izdodot no ārpuses uzspiestās stratēģiskās reformas par vienīgo bezizejas pašlikvidācijas ceļu tautas apziņā. Jo visi tie pārsimts cilvēki, kas veido Latvijas sabiedrisko domu ir šantažēti un uzpirkti un iebiedēti. Tas ir Saeimas locekļi, augstākie ierēdņi, ko citē vēl kādi simts viedokļu līderi ar “pielaidi” publiskajos mēdijos un augstākajās mācību iestādēs.
Vai tad tā nav? Tie, kam ir viedoklis saglabāt Nacionālu Valsti, savu viedokli var tikai no emigrācijas izteikt. Un arī tikai caur soctīkliem, kuri pieder tai pašai apvērsumu veicošai komandai. Tādēļ arī cenzoru milzīgā armija momentāli izdzēš un iedarbojas jau arī pašcenzūra, ka jārunā “ caur puķēm” un īstās tēmas nedrīkstot skart un apspriest, domāšanas asums par reālo lietu kārtību, sen nomainīts ar propagandas uzspiestu virtuālas realitātes vīziju. Apsprieźoties par tekošo ugunsgrēku dzēšanas problēmām, ar kurām aizpludina visu atļauto publisko tēmu un domu resursu cilvēku galvās. Neļaujot tautas ģēnijam plurālisma un pilnas vārda brīvības gaisotnē atmaskot sazvērniekus no vienotās globālo apvērsumu veicošās mazskaitlīgās, bet ģeniāli viltīgās frontes.
Respektīvi vienā teikumā neizdevās pateikt domu, ka Dziesmu Svētki, tāpat kā pirms 150 gadiem ir reālāks pašpārvaldes Saeims, kurā demokrātiski centralizējas deputāti un sūtņi no visām latviešu dzimtām un apdzīvoto vietu saimniekiem.
