Par latviešu mākslinieku iespējām Latvijā, vizuālās Mākslas kultūr politikas stratēģijas darbības rezultātā. Dags Vidulejs no ART RIGA FAIR 2024

Ar cieņu izturos pret Latvijas kultūras un valodu daudzveidību, tādēļ izstāde tiek piedāvāta vairākās valodās, tostarp latviešu, angļu un krievu valodā. Tas palīdz mums sasniegt plašāku auditoriju un dalīties ar vērtībām un idejām, kas ir svarīgas visiem. Mēs cenšamies, lai ikviens mūsu viesis justos ērti un varētu iegūt vairāk informācijas par izstādi viņam ērtā valodā. Mēs pateicamies par jūsu komentāriem un cenšamies ņemt vērā visu apmeklētāju intereses.
Krievu valodai kā kultūras saziņas instrumentam nav nekāda sakara ar krievu valdības gļēvo politiku. Pret krievu tautas interesēm, padodoties baņķieru interesēm, iztīrīt no iedzīvotājiem Ukrainas austrumdaļu, lai atjaunotu senās Hazārijas valsti un tās iedzīvotājiem izbrīvētu tukšu vietu. Abas valdības iet pāri vienai un tai paši teritorijai turpu atpakaļ jau divus gadus. Arī, starp citu, Kurskas teritorija ietilpa agrākajā hazāru valstī, tā apstiprinot šo teoriju, par kara teātra patiesiem mērķiem, kas, de facto, tiks panākts. Jo transnacionālie baņķieri vienmēr pasvītro, ka pilnīgi vienalga kurai valstij uz papīra skaitās ka “pieder” zeme un kādu valdību tautas uz pāri gadi ievēl un maina. Jo tik un tā, pārvalda baņķieri, ja zemes īpašumi viņiem pieder un algām naudu drukā un aizdod viņu centrbanku centrbanka. Kā sarunājuši, noslaucīt no zemes visu, lai varētu būvēt jaunas pilsētas, neievērojot pat agrākās ielas. Pēc kara luksus jaunbūvēs agrākie ukraiņi vairs nevarēs nopirkt dzīvokļus. Tāpat kā Jūrmalā, pēc iedzimti katviešu izstumšanas no tēvu zemēm uzliekot neoanesamu zemes nodokli. Pēc tam kad zemes pie jūras ieguva “pareizie ārzemnieki”, zemes nodoklism Jūrmalā ragad 90% atlaide. Superluks ēkās iepērk dzīvokļus internacionālo banku oligarhu palīgi. Lai arī konstitūcijā Latvija pieder latviešiem. Taču nav iespējas dzīvē to izbaudīt, latviešiem esot ekonomiskā emigrācijā un apkrautiem ar nodokļu parādiempalikušajiem jāstrādā diennakti atdodot valsts 29 miljardi parāda procentus. Kamēr Latvijas lauksaimniecības zemes pieder zviwdru fondiem, sjaistākās vietas atstātas rezervātiem un katviešiem pieder vien valsts parāds un nepārtraukti zvani no vid tuesu izpildītājiem nodokļu un komunālo firmu kokektiriem.
Arī klausījos uzrunu ASV kongresā kur Ukrainas prezidents uzrunājot kongresmeņus solīja, ka līgums ar BlackRock un lielām transnacionālām korporācijām par pustriljonu ir ASV baņķieru labākā investīcija 21.gs pēckara AUjrainas teritoriju jaunbūvē.
Latviešu māksliniekiem ir ļoti augsts izglītības un profesionālās meistarības līmenis no mūsu brīnišķīgās Latvijas Mākslas Akadēmijas. Taču nav tiesības strādāt pat ar divu LMA izglītībām pat par skolotāju. Latvijā nav cilvēku, kas būtu spējīgi izprast vizuālās mākslas vērtības un vienlaicīgi būt turīgi ar lielām privāttelpām, lai kolekcionētu laikabiedru aktuālo mākslu. Latvijā vairs nav programmas, lai iepirktu katru gadu no māksliniekiem darbus kā to darīja Mākslas Fonds. Veidojot šī laikmeta šedevru kolekciju un uzturot māksliniekus un stimulējot paaugstināt iemaņas.
Kas atliek māksliniekiem??? Angļvalodīgā, krievvalodīgā kultūrvidē, no simtiem miljonu pilsoņu ir miljonos saskaitāmi turīgi individi ar ļoti augstu kultūras konteksta sistēmisku izpratni. Pat ķīnieši ir izveidojuši ķīniešu māksliniekiem izdzīvošanas sistēmu, ieguldot naudu savos autoros un paceļot laikabiedru "mākslinieka estimeitu" pasaules mākslas tirgus reģistros. Kas izprot, ka vizuālā māksla ir labs ieguldījums, ne tikai finansu uzkrājumiem, bet arī sava dzīves komforta elements interjērā un reputāciju garantējošs ieguldījums kultūttelpā.
Veidojot kulturālu pilsonisko sabiedrību. Latvijā, vienīgā no 196 valstīm, nav pat Laikmetīgās Mākslas Muzeja. Kur, nekur, veselām paaudzēm Latvijas ģēniju pēc 1990 nav kur izstādīties!
Par ART RIGA FAIR iespēju Latvijā izstādīties ir jāsamaksā 20000 Euro pašiem māksliniekiem, par zāli, stendiem, apgaismojuma aprīkojumu un pārējiem izstāžu atribūtiem. Tas arī nosaka mums kā kuratoriem, autoru izvēli. Piedalīties ir spējīgi vienīgi tie, kuru darbus pērk, kam ir iespējas pašfinansēties un aktīvi pelnīt iztiku tikai ar gleznošanu, nestrādājot "maizes darbu" izglītībās sistēmā un reklāmā. Daudziem Latvijas talantiem ar milzīgu potenciālu paliekot ārpus iespējām izstādīties, gūt peļņu un iegūt atgriezenisko saiti no skatītāju mīlestības, kas stimulē radošā darba izaugsmi.
Latvijas kazino sistēmas īpašnieks, kas gandrīz vienīgais spējīgs ieguldīt mākslā, izpērk Latvijas klasisko mākslu un PSRS laika šedevrus. Un nosacītajiem Latvijas kolekcionāriem, kam ir nedaudz darbu no laikabiedriem ir nerakstīts likums, ka ja mākslinieks ir vēl dzīvs viņa darbus nepirkt. Jo ekonomiski izdevīgāk nosist cenu un sadalīt par bezcenu nopirkto mantojumu, ko pēc tam var daudzkārt dārgāk sākt tirgot gūstot pasakainu peļņu. Tādi nu ir latviešu uzņēmēji "Latviešu Kultūras Patrioti", TIRGOJOTIES SAVĀ STARPĀ AR LATVIEŠU ANTĪKO MĀKSLU.
Aktuālo mākslu aktīvi pirka tikai krievu un ebreju izglītotie uzņēmēji ar milzīgiem nekustamiem īpašumiem, kolekciju izvietošanai Jūrmalā, Mežaparkā un Jūgenta Rīgas rajonā.
Krievijā un pārējās 195 valstīs māksliniekiem maksā par sagatavotām izstādēm, par pašaizliedzīgo darbu un izglītības desmitgadēm. Sekoju Krievijas kultūras norisēm. Daudzajos muzejos un grandiozajās izstāžu zālēs katru dienu atveras izstādes, kur par dalību piemaksā autoriem. Ne tikai Krievijas, no postpadomju veidojumiem, bet arī pat mūsu kaimiņu Lietuvas biznesmeņi paši veido ar pirkumiem savu mākslinieku mākslas darbu cenu augstu kotēšanu pasaules tirgū.
Ko esmu darījis, Latvijas likumu ietvaros? Visa ģimene uzbūvējām, pārdodot dzīvokļus un vasarnīcas, par miljonos mērāmu ieguldījumu Pinakoteka Rīga izstāžu Laikmetīgās Mākslas halli 2500m2. Alkatīgi noziedznieku grupējumi ierēdniecības ietvaros ar banku likvidācijas shēmām, nodokļu mahinācijām, atņēma ēku un tagad tā stāv tukša, jo piepildīt ar dzīvību to varēja tikai mākslinieku dinastiju pašaizliedzīgais darbs un talants.
Ierēdniecības grupējumi labi orientējas tikai kazino kultūrā un kaismīgi to atbalsta mājsēžu laikā tūkstošiem kazino izmaksājot negūto peļņu gandrīz miljarda apmērā kompensāciju, ko uz nodokļu maksātāju rēķina aizņēmās no virsnacionālās naudas sistēmas klana.
Savukārt mūsu ģimenes Happy Art Museum galerijai klubam Galleria Riga brīnišķās telpās uzlika sodus un NKAB tiesu par to, ka telpas devām izstādēm, lekcijām un izrādēm, par brīvu. Pēc Latvijas likuma, tā nedrīkst. Par katru labdarības pasākuma organizēšanu ir jāmaksā ierēdniecības eirolīmeņa dzīves veida uzturēšanai.
Sarežģītā politiskā periodā, kad Latvijas politiski sabiedrisko struktūru ieplānots krasi izmainīt, notiekot ģenētisko latviešu ekonomiskai izspiešanai no dzimtajām zemēm emigrējot. Savukārt, iebraucējiem nodrošinot sociālās garantijas pārceļošanai uz Latviju.
Pašfinansējošo kultūras iestāžu likvidācija ir svarīgs palīgs globālo varu konsolidējošiem baņķieru klaniem, tautu pārvietošanas programmā. Jo Mākslas izstādes ir visbrīvākā vide, kas iedvesmo pilsonisko sabiedrību uz Nacionālo Egoismu, stādīt par visu augstāk latviešu intereses.
Mākslinieki tradicionāli bijuši visbezrūpīgākā tautas daļa 1919-1940 un 1945-1990. Vai 1990-2024 nav redzams skaidri, ka brīvmākslinieks kā tautas daļa tiek likvidēts plānveidīgi aizverot kaut minimālas izdzīvošanas iespējas.
Jo brīvmākslinieks var izpaust to kas visiem uz sirds tikai pašfinansējoties no līdzcilvēku mīlestības. Ja iepriekš jāapraksta ko mākslinieks taisīs un tad komisija izlems, vai dot vai nedot iztiku, vai tas ir maz brīvmākslinieks, ja ierēdņu šķirai, faktiski, jāizpilda pasūtījuma portreti un jāreklamē, cik labi pārvaldi veic ārzemēs sagatavotie emisāri.? Tradicionāli labākās daudzās mākslas galerijas bija spiestas aizvērties, jo nodokļi ir jāmaksā tikpat cik kazino.
Pastāstīšu par kultūrpolitikas mehānismiem kultūrvalstīs, kurās pamatnāciju ir plānots saglabāt savā tradicionālā teritorijā. Francijā ir programma, ka būvējot jaunbūves ir pirmie stāvi jāiekārto kā mākslinieku darbnīcas- galerijas. Man pazīstams Gruzijas mākslinieks pārbraucot uz Parīzi, pēc vairāku izstāžu sarīkošanas saņēma bezmaksas darbnīcu. Maksājot tikai komunālos maksājumus. Taču ar noteikumu, ka darba laikā durvīm ir jābūt vaļā kā publiskai vietai tūristu un vietējo mākslmīļu priekam. Es, piemēram, kā Viduleju kultūras dinastijas pārstāvis esmu saņēmis tikai īpašumu ekspropriāciju ik pa desmit gadi un tūlīt atkal nākamā tiesa, kaut esmu Latvijai par brīvu ar savas ģimenes pašaizliedzīgo ieguldījumu dāvājis, saorganizējis jau ap tūkstots izstāžu un šogad katru mēnesi pa vienai. Neskaitot ART RIGA festivālu, kur vienlaicīgi katru gadu izstādās ap simts autoru.
Dānijā, savukārt, ir programma, ka publiskās vietās ir jāievēro valodas likums, bet obligāti ir jābūt vizuālai mākslai. Tādā, citādā no Francijas veidā, šī kultūras pamatnozare tiek stimulēta. Mani ģimenes locekļi, radi izaudzināja bērnus un gadu desmitiem pelnīja iztiku gleznojot un vedot darbus katru mēnesi uz Dāniju.
Igaunijā, pieņemta programma, ka būvējot jaunbūves, ievērojama daļa no investīcijām, rēķinot procentos, jāiegulda mākslas elementos, katrā ēkā. Ar šādu ģeniālu juridisku instrumentu, panākot tautai vairākus ieguvumus. Radot profesionālu mākslinieku rašanās iespēju ar “barotni”. Veidojot interesantu kultūrvidi tūristiem. Pašiem igauņiem dzīvojot ekskluzīvā pilsētvidē.
Katrai valstij ir unikāla tradīciju un mentalitātes kombinācija. Tāpēc kultūrpolitikā vajadzīgi individuāli neordināri risinājumi.
Ja Latvijai izdotos atgūt pašpārvaldi un atbrīvoties no 20 miljardi parāda dēļ kura tiek uzturēts ārkārtas finansu disciplīnas režīms. Gandrīz visu saražoto kopējo virsproduktu maksājot procentos vien, parāda summu privāt baņķieriem ar katru gadu jaunai koalīcijai integrējoties globālistu struktūrās, uzaudzējot miljardus parādu, kaut vietējo grupējumu Kalvīša valdība atstāja Latvijas emigrantu globālistu koalīcijai Valsts Kasē divus miljardus plusā pelnošu bezkredīta Latvijas budžetu!.
Latvijas lokālo “oligarhu” valdîba izveidoja otru Šveici ar simtiem Latvijas privātbanku un 100% Latvijai piederošu Hipotēku un Zemes Banku, kuras likvidācijas afēras rezultātā dažs deputāts kļuva par multimiljonāru un nacionālās valsts bankas vietā atvēra “Ātros Kredītus”. Bet nacionālie uzņēmēji pa visu Latviju zaudēja lielos īpašumus.
Arī mūsu ģimene būtu jau sen valsts bankai izmaksājusi kredītu ar mūsu kolosālo īrnieku Draugiem. LV un pasākumiem, taču mums neļāva ne pārkreditēties, ne pārdot ēku postpadomju uzņēmējiem, kā pelēkai naudai. Tādi nu nerakstītie likumi valda Latvijā.
Bet vai patiesie labuma guvēji ir Latvijas Valsts īpašnieki latvieši? Paši latvieši sabiedriskā domā runā tikai oar izraēlu palestīnu ukrainu iekarojošiem ļaundariem. Kas iestāsies par latviešiem? Ja paši latvieši neinteresējas par savas valsts pārvaldi un atdevuši to globālo banku interešu pārstāvjiem Latvijā! Jeb tomēr nu jau desmitgades valdošā koalīcija stratēģiski strādā cita ārzemju baņķieru oligarhu klana interesēs? Vai tā neizskatās pēc Koalīcijas gadu valdīšanas rezultātiem de facto? Ne pēc runām un solījumiem un taisnošanās, bet pēc audita rezultātiem, ko atnesusi Vienotības Koalīcija? Privātā pasaules banka savu īpašnieku ģimenes izaugsmei, pieprasa latviešiem stingru fiskālo politiku, liekot strauji samazināt dzīves līmeni. Aizdotie virtuālie miljardi ir jāiztērē stingri uzspiestās nozarēs iepērkot viņu pašu produkciju un ievērojot uzspiestos paktus Latvijas valdības parakstītās normās, protekcinējot ārzemju ražotājus. Un visu pēdējo gadu iepirkumus un noslēgtis līgumus bez audita iespējas, noslepenojot zem “Valsts Noslēpuma” zēģeles. Savukārt, lai atmksātu parādus, ierēdņu virsvadība Latvijā ziedo pa vienai ražotāju, tirgotāju un pievienoto vērtību veidojošās industrijas un privātā kultūras, ēdināšanas un izklaides industrijas un nozares. Ar nodokļu politiku, komunālo maksājumu celšanu un normu pielāgošanu, vienu pēc otras, punktveidīgi izoperējot pašfinansējošā vidusslāņa 30 gados iekrātās privātstruktūras.

Lai latviešu kultūras lepnumu 300K Ierēdniecību uzturētu. Kā jaunaristokrātu šķiru varam bīdīt pa priekšu viņu eirolīmeņa grezno dzīves veidu, skaistās tiesu sistēmas izpildītāju privātvillas un limuzīnus, kā latviešu mākslas pērles, ko parādīt Eiropas izglītotiem tūristiem, kā Laikmetīgo Kultūras Sasniegumu Spoguli Latvijā.
Mūsu ģimene par saviem līdzekļiem darīja vēl vienu kultūrpolitiski stratēģisku lietu. Mēs vedām latviešu mākslas atlasītu perspektīvu aotoru kolekcijas uz ārzemēm. Piedaloties ART FAIR kustībā pa visu pasauli. ART HONKONGA, Art Helsinki, Art Vilnius, Telaviva, Gruzija, Vācija, Beļģija utt tāda bija mūsu ģimenes ikgadējo viesizstāžu ģeogrāfija, kā tautas diplomātiem popularizējot latviešu kultūru pasaulē.
Interneta vide ir multilingvuāla. Offline Latvijā ir valodu likums, ko ievērojam. Taču internetā komunicējam ar reāliem mākslas interesentiem, kas neviens nav latvietis. Savu mājaslapu www.Dags.LV likvidēju. Savus darbus augšuplādēju fraņčvalodīgā kultūrvidē ART MAJEUR galerijā. Fiziski atrodos Latvijā, jo meita mācās, taču, gatavojos izstādēm Minhenē, kur dēls pārvācies uz dzīvi mācoties kvantu fiziku, lasu, rakstu izlieku gleznas un video par savu darbu stilu un tehnoloģiskiem paņēmieniem Kultūrvalstīs. Ar cieņu, Dags Vidulejs