Šobrīd glezniecībā mani interesē profesionāli risinājumi nosacītā stilā, strukturējot antropomorfas formas, tipizējot sabiedrības subkultūru grupas un attēlojot sociālo grupu attiecības. Manas daiļrades virsuzdevums ir skatītājam izraisīt patstāvīgas domāšanas procesu. Saasinot uzmanību ar dramatisku pretnostādījumu. Ar paradoksālu vēstījumu, provocējot skatītāju uz dialogu, ar sociāli aktīvu pozīciju risināt problēmas. Strādāju pie sava izveidotā stila ar sociālu vēstījumu. Priecājos, ka par aizsākto darbu sēriju interesējas arī starptautisku izstāžu organizatori.
Daiļrades vadmotīvs ir mēģināt atrast jaunu izteiksmību glezniecībai, kā mēdijam. Tehnokrātijas laikmetā, lai konkurētu ar kustīgiem tehnoloģiskiem mēdijiem. Ar aktuālu laikmetīgu vēstījumu un ar kontrapunkta metodi pretnostādot lielformāta gleznas triptihos, panākot interaktivitāti skatītājiem. Pūlī cilvēki zaudējuši individualitāti. Homogēnā krāsa pasvītro anonīmu masu kā vienotu struktūru no putna lidojuma skatījuma, bez iekšējām diferencētām apakš formām. Reprezentatīva māksla, kas ģeometrizētā stilizācijā, identificē sabiedrības ietvaros subkultūras. Ar tikai tām raksturīgo plastiku, kā rakstura iezīmes, kolorītu kā emocionālo nokrāsu grupas izpausmēm, kustību kā virzienu tieksmju sasniegšanai. Mākslas darbi spēj appropriēt arī klasiskās mākslas tēlus. Jo apskata cilvēka tēlus pavisam citā mērogā. Tikai kã saistaudu citā lielākā struktūrā, kura pastāv un darbojas gleznā attēlojamais subjekts.
Cenšos attēlot Civilācijas spoguli lielformāta sērijãs. Pretnostādot atškirīgas nacionãlās kultūras, reliģijas. Iegūstot kopainu civilizācijai, nevis kā globalizētai klonētai vienveidīgai masai. Dažādi strukturēti pūļi. Atšķirīgu sabiedrības grupējumu konfrontācija uzrāda urbanizācijas paradoksu su, ka pilsētvidē paralēli pastāv dažādas pilnīgi nasaderīgas subkultūras, kas dabā izšķīdušas viena otrā un saskatāmas tikai mākslinieka redzējumā. Nepazaudēt akadēmiska zīmējuma un gleznojuma vērtību. Lai atvieglotu lielās formas, trenētu virtuozitāti regulāri zīmē romantizētas balerīnas, ēteriskas, gaisīgas. Kamerdarbi uzsver autora daiłradē par centrālo izvēlēto ieguldīto domu, cilvēka vizuālā tēla kontekstu. Lielās sociãli aktīvās kompozīcijās izcełot sociãlo jēgu. Veidot sabiedrības struktūras, nevis kã dabā, bet subjektīvā, izkristalizētā redzējumā. Pretnostādot tipizētās grupas, kā vienotu cilvēku kopumu, triptihi uzrāda antagonisma problēmas un sabiedrības šķiru sadursmes. Lai skatītājs uzmin iekodēto vēstījumu, Vidulejs kompozīcijã izmanto antropomorfas katram atpazīstamas formas.
Darbi neiznāk interesanti interjēra izdaiłošanai. Tajos ir prasība pēc lielām sabiedriskām telpām, muzejiem. Vajag skatītāja izglītību līdzdarbību. Mākslas darbi atdzīvojas paplašinātā laukā, nav uztverami ja iebāzti škirbā. Kā tepikis, šaurā istabā siltumam nekalpo. Tādēļ tādu s darbus radot, pat nav ko cerēt uz privātu interjēru dekorējošu pircēju. Kur satiekoties ar mākslas darbu var notikt brīnums. Katrs skatītājs var identificēt sevi ar kādu no sociālajām grupām. Tādā veidā pats sevi uzslavējot, nosodot, pēc katarses gūstot atbalstu uzmundrinājumu citai rīcībai. Darbus, kuros mēģināts lietot mākaslas valodu, lai runātu par sociāli politiskām tēmām, jāeksponē atbilstošā komunikāciju vidē. Meklējot neangažētus, situāciju sabiedrībā novērtēt gribošus, eksponēt spējīgus partnerus. Kā, piemēram sabiedrības noskaņojumu aptaujas veicošie sociālie fondi ar neatkarīgu finansējumu, no lielajām korporācijām un valsts struktūrām. Tas nozīmē arī, ka Laikmetīgās Mākslas Muzejiem, vajadzētu tikt finansētiem no paša pilsoniskās vides ziedojumiem. Lai Mākslas virsuzdevums būtu aizsargāt cilvēku dabiskās tiesības un konstitūciju. Pretstatā pasūtītāja finansētai mākslai, kas kalpo šauras korporatīvas grupas ideoloģiju propogandējošai mākslai.
Daiļrades laikā tapuši daudzi desmiti lielformāta darbi. Kolekcija tapusi vienotā koncepcijā. Strukturēt antropomorfru stilizētu figūru masas ritmiskā ornamentā. Tā pretnostādīt diferencētos kolorīta un ritma risinājumus. Lai veidojas vienāda izmērā radīti diptihi. Kontrapunkta metode izkārtojumā, vēl vairāk sakāpina skatītāja fantāzijas iesaisti. Tā mēģinot vadīt klātesamībā izstādē esošajiem skatītājiem domāšanas procesu. Strukturētās antropomorfās masas rada asociācijas par sabiedrības subkultūrās vienotiem cilvēkiem. Taču gleznu homogēno tēlu pretnostatījums rada iespēju izglītotam skatītājam reflektēt par sabiedrības uzbūvi. Lai pats skatītājs ierauga amorfās abstraktās kompozīcijās spoguļattēlu no sev vitāli svarīgām domformām par sabiedrības uzbūves sastāvdaļām.
Izstāžu formu raksturo lielformāta eļļas gleznas. Strukturētas homogēnas antropomorfu formu masas. Plastikas, kolorīta un gaismēnas modulējuma ritmojums veido gandrīz ornamentālu galaproduktu. Dažādo formā, taču vienoto stilā mākslas darbu pretnostādījums veido kontrapunktus trptihos un diptihos. Dialogi rosina asociatīvu tēlainību salīdzināt dažādību, kas raksturo cilvēku subkultūras. Autoram pabeidzot socialoģijas pamatkursa studijas, veidojās arī dziļāka izpratne, kā izstāde var kalpot arī par pētījumu izzinot sabiedrību ar savu daiļrades metodi, jaunojā zinātnes nozarē socialoģijā. Pieņemot, ka kolorīts, līniju ritma noskaņojums, gaismas spilgtuma intensitāte un pārējie mākslas izteiksmes līdzekļi spēcīgāk raksturo tipiskās pazīmes cilvēku grupai, nekā to spēj daudzējādā ziņā devalvējušies verbālie formulējumi. Izstādes un pētījuma darba grupā piedalās Universitātes, mākslīgā intekekta institūta grupa un Socialoģijas fakultātes mācībspēki,
Spriežot pēc skatītāju komentāriem, atsauksmēm un kritikas, apbrīnojami, ko mākslas baudītāji vien neizfantazē. Tipizētos mākslas tēlos izkristalizētās grupu raksturojošās īpašības. Sabiedrības subkultūras pārtop homogēnās plastisko ritmu kolorētās struktūrās. To aplūkošana, ļauj saņemt inspirāciju pašam skatītājam un atpazīt izdalītu tautas partīciju.
Vēl kāds jaunums, izstāžu veidošanas kultūrā muzejos. Iegūtajā pieredzē, strādājot kā izstāžu un festivālu kuratoram, sarīkojot un iekārtojot vairāku simtu kolēģu mākslinieku ekspozīcijas Latvijā un viesizstādēs ārzemēs. Nedodot gleznām pat nosaukumus, var panākt žurnālistisku bezkaislīgumu. Kur autora nostāja pilnīgi neitrāla, bez emocionālas nokrāsas vērtējuma. Gleznām nosaukumus var pierakstīt klāt skatītāji. Vēl vairāk iesaistoties dialogā ar autoru, līdzradot mākslas tēlu. Skatītājam, kā Ādamam un Ievai jānosauc radītie tēli vārdā. Speciāli izstrādātā aplikācijā www.Dags.lv. var izlasīt un komentēt asprātīgākos nosaukumus. Kā arī novērtēt gleznu cenas un izdarīt pirkumu, kā jebkurā pierastā interneta veikalā. www.Dags.lv ieiet pavisam vienkārši, tikai pieliekot mobilo telefonu pie gleznas QR koda.
