Digitālie draudi cilvēkiem un sabiedrībai. (Digital Threats to Humans and Society)

Digitālie draudi cilvēkiem un sabiedrībai.              (Digital Threats to Humans and Society)

Mācoties socioloģiju atradu savu daiļrades metodi, kas tuva zinātniskai piejai, savācot materiālus par tēmu un izveidojot domu karti, pēc Leonardo metodes. Ja reiz nedrīkst apspriesties publiski, jautāt, saņemt atbildes, tad risinu būtiskos jautājumus «CAUR PUĶĒM», pārtulkojot mākslas tēlu valodā. Šajā darbībā nav nekādu PRET. Ir tikai PAR. Par plaukstošu Latvijas tautu, par godīgiem, mīlētiem priekšstāvjiem un par viediem likumiem un tehnoloģijām. Dirks Helbings en.wikipedia.org/wiki/Dirk_Helbing ir skaitļošanas sociālo zinātņu profesors Humanitāro, sociālo un politisko zinātņu katedrā un ETH Cīrihes Datorzinātņu nodaļas filiālē. Savā daiļradē izmantoju šobrīd aktuālās zinātnes kontraversiālās tēmas, kuras apkopojis Dirks Helbings www.researchgate.net/publication/361600988_Digital_Threats_to_Humans_and_Society.

Ar šo mēs atzīstam, ka digitālajām tehnoloģijām ir liels potenciāls dot ieguldījumu galveno globālo problēmu risināšanā (tostarp saistībā ar veselību un ilgtspējību). Tās arī veicina inovācijas un jaunas ekonomikas nozares. Ir daudz dokumentu, kas to aptver un apraksta vērtību biznesā un sociālos ieguvumus. Turpretim šis dokuments mēģinās sniegt pārskatu par draudiem un nevēlamām blakusparādībām digitālo tehnoloģiju jomā, izcelt iespējamo nepareizu izmantošanu, divējādu lietojumu, sistēmiskus riskus un potenciālus nelaimes gadījumus. Kā izrādās, bojājumi var būt liela mēroga un, iespējams, pat lielāki par bojājumiem, ko var radīt klasiskie ieroči. Nav skaidrs, vai mūsu sabiedrības ir labi sagatavotas izvairīties no šiem riskiem vai tos pārvarēt. Daudzas blakusparādības (piemēram, ietekme uz demokrātiju un cilvēktiesībām) var būt grūti izmērāmi un kļūt redzami tikai ar tiem ievērojamu kavēšanos. Turklāt ņemiet vērā, ka personām, kam nav iepriekšējās sagatavotības, daži no tālāk minētajiem faktiem, var nedaudz atgādināt zinātnisko daiļliteratūra. Tomēr, ņemot vērā, ka digitālā revolūcija paātrinās eksponenciāli un militārās tehnoloģijas dažās valstīs gadu desmitiem apsteidz publiski zināmo biznesu lietojumprogrammas, jāpieņem, ka lielākā daļa tālāk apspriesto tehnoloģiju attīstība ir norādīta ne tikai kā nākotnes iespēja, bet tās jau pastāv, un tās prasa pienācīgu sabiedrības pārvaldīšanu. Ir labi zināms, ka digitālā revolūcija ir ļoti graujoša. Tas attiecas ne tikai uz biznesu modeļiem, bet pārveido veselas sabiedrības jomas, kas agrāk bija nošķirtas un pārvaldītas saskaņā ar dažādām vērtībām, mērķiem un principiem. Faktiski ir notikusi revolūcija un valsts apversums. Tagad tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas vairāk vai mazāk visur, visus sabiedrības sektorus izgudrojot no jauna. Tās ir izplatītas un graujošas inovācijas visur. Jāņem vērā arī tas, ka dramatiski ir palielinājušies datu apjomi un apstrādes jauda. Sistēmas ir arī kļuvušas daudz savienotākas un tiek organizētas kā tīklu tīkli. Lai gan tas nozīmē daudzas priekšrocības, tas rada arī jaunas ievainojamības, piemēram, sistēmiskas atteices kaskādes efektu dēļ (piem., elektrības padeves pārtraukumiem). 1. Tagad īsumā pievērsīsimies dažādiem izaicinājumiem, kas rodas vai jau pastāv. Ņemot vērā šī pētījuma izpētes lappušu ierobežojumiem, mazāk zināmās problēmas aatspoguļotas, bet  īsi atspoguļotas plaši zināmās problēmas. Lielie dati un uz datiem balstīta sabiedrība. (Big Data and Data-Driven Society) Līdz šim ir kļuvis ierasts pārvaldīt daudzas sistēmas “uz datiem balstītā” veidā, izmantojot «Big Data» un reāllaika analītiku. Tomēr iegūto risinājumu kvalitāte ir atkarīga no datu kvalitātes un spējas pārvērst datus informācijā, zināšanās un viedumā. Šis bieži ir sarežģīti ar tādiem jautājumiem kā: 2. ●Precīzus mērījumus traucē “neobjektivitāte, nejaušība, turbulence, … haosa teorija, … kvantu mehānika, … neizlēmība … un pārmērīga pielāgošana, tikai pieminot dažas no problēmām… Ņemot vērā viltus pozitīvu rezultātu klasifikācijas problēmu, pastāv pat gadījumi, kad rezultāti pasliktinās [kad tiek veikti vairāk mērījumu]”. 3. ● Klasifikācijas kļūdas (piemēram, “viltus pozitīvs” un “viltus negatīvs”) ir plaši izplatītas problēma statistiskajā analīzē, ne tikai neobjektīvu datu paraugu gadījumā. Prognozējošās policijas algoritmu gadījumā, piemēram, “false pozitīvs” rādītājs bieži pārsniedz 90%. ● Daudzi datu modeļi ir nenozīmīgi un bezjēdzīgi. Tie parādās tikai kā sakritība. Tāpēc “pārmērīšanas” risks ir nopietns. ● Korelācijas ne vienmēr nozīmē cēloņsakarību, un pat tad, ja cēloņsakarība ir norādīta, to ir bieži grūti noteikt, vai A izraisa B, B izraisa A vai trešo faktoru C izraisa A un B. ● Parametru pielāgošana iespējama tikai ar ierobežotu precizitāti, bet nedaudz atšķirīgi parametri var novest pie ļoti atšķirīgiem rezultātiem, piemēram, pie parādības ko ilustrē deterministisks haoss, turbulence un ar to saistītais “tauriņa efekts”. Tādos gadījumos modeļa “jutīgums” var būt problēma. ● Laba atbilstība datu kopai vēl nenozīmē apstiprinātu modeli. Tam nepieciešams pārbaudīts modelis ar dažādām datu kopām bez atkārtotas parametru pielāgošanas. Tikai apstiprinātos modeļos, tomēr var pieņemt, ka tiem ir nozīmīga ietekme uz dažādiem iestatījumiem vai var zināmā mērā prognozēt turpmāko attīstību. ● Sensitīvie modeļi nav īpaši piemēroti nākotnes prognozēšanai. Tie norāda uz augstu pakāpi nenoteiktības. (Tomēr tie var atklāt sistēmas nestabilitāti, kas var būt arī svarīgi zināt.) ● Sarežģītas, tīklā savienotas sistēmas bieži vien nozīmē “ļaunprātīgas problēmas” un negaidītu uzvedību. Turklāt biežāk var rasties lielas variācijas (tostarp “melnie gulbji”) nekā statistiski gaidīts, pamatojoties uz normālo sadalījumu. 

Digitālā “kristāla bumba”. (Digital Crystal Ball)

Neskatoties uz iepriekš minētajām problēmām, lielie IT uzņēmumi arvien vairāk izmanto Big Data, lai modelētu reālās pasaules procesus un sistēmas. Ar masveida uzraudzību cilvēks pat cenšas radīt kaut ko līdzīgu digitālai “kristāla bumbai”. Patiesībā tas ir, piemēram, PALANTIR en.wikipedia.org/wiki/Palantir_Technologies. www.palantir.com 4. Tomēr ir arī citi uzņēmumi, piemēram, RECORDED FUTURE en.wikipedia.org/wiki/Recorded_Future www.recordedfuture.com (acīmredzot Google un CIP veidojums). 5. Šķiet, ka PASAULES EKONOMIKAS FORUMS (WEF) lv.wikipedia.org/wiki/Pasaules_Ekonomikas_forums  www.weforum.org Strategic Partners – The World Economic › communities www.weforum.org/search?query=LATVIAir līdzīga infrastruktūra. PVO www.who.int/about/funding/contributors lv.wikipedia.org/wiki/Pasaules_Veselības_organizācija. www.who.int 6. Tās var ne tikai veikt reāllaika analīzi par to, kas notiek gandrīz jebkurā pasaules vietā (“NOWCASTING” www.now-casting.com/home), bet arī mēģināt paredzēt nākotni (“prognozēšana”). Militāristi noteikti ir uzbūvējuši arī “prognozēšanas mašīnu”.

Mākslīgais intelekts (Artificial Intelligence)

7. Lai gan «lielie dati» bieži tiek saukti par “jauno digitālā laikmeta eļļu”, darbojas “digitālais motors” un tas ir mākslīgais intelekts, kura pamatā ir mašīnmācīšanās algoritmi. Mūsdienās mašīnmācības modeļu mērķis var būt miljoniem vai pat miljardu parametru apguve, vai vairāk. Tomēr mijiedarbība starp sistēmas elementiem bieži ir vāji attēlota (pat lietiskā interneta laikos). Turklāt (lēna vai tās trūkums) konverģence mācīšanās algoritmos var būt problēma, jo īpaši dinamiski mainīgā vidē. Kas var radīt sliktu sistēmas attēlojumu vai nepareizas prognozes. Pārsteidzoši, ka vienkāršākiem modeļiem bieži var būt lielāka prognozēšanas spēja nekā sarežģītiem (kā ilustrē iepriekš minētais jautājums par “pārmērīgu pielāgošanu”). Kopumā šobrīd var teikt, ka «lielie dati» nav padarījuši “zinātnisko metodi novecojušu”, atšķirībā no tā, ko pieņēmis slavenais Kriss Andersons. 8. Saskaņā ar mūsdienu zināšanām pastāv fundamentāli ierobežojumi sarežģītu dinamisku sistēmu modelēšanas precizitātē, piemēram, klimata, dzīvības, uzvedības vai sabiedrības veselības aizsardzībā. Vēl viena bieža AI algoritmu kritika ir tāda, ka tie ir kā “melnās kastes” lv.wikipedia.org/wiki/Melnā_kaste. 9. Citos gadījumos, bieži vien nav saprotams, kā AI nonāk pie saviem secinājumiem. Patiesībā, kā neseniepētījumi par minoritāšu, sieviešu un krāsaino cilvēku diskrimināciju.10. ir parādījuši rezultātus, ka AI sistēmas ir jāapšauba. Lai novērstu šīs problēmas, tagad tiek pieliktas milzīgas pūles, lai strādātu pie uzticama, izskaidrojama un godīga AI.

Uzraudzības kapitālisms. (Surveillance Capitalism)

Visā pasaulē datu vākšana ir kļuvusi par ienesīgu iespēju. Parasti izšķir Divu veidu sistēmas: (1) sabiedrības ar valsts uzraudzību un kontroli (piemēram, Ķīna), (2) sabiedrības, kurās tiek pieņemts, ka uzraudzība tiek veikta galvenokārt caur korporācijām (kā ASV). Lai gan tādas etiķetes kā “TEHNOLOĢISKAIS TOTALITĀRISMS” ir bieži pielietotas pirmajam, termins “UZRAUDZĪBAS KAPITĀLISMS” en.wikipedia.org/wiki/Surveillance_capitalism galvenokārt apzīmē otro. 11. Novērošanas kapitālismuhttps://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tehnologijas-un-zinatne/aizliegtais-panemiens-skaidro-ka-tehnologiju-milzi-izseko-vecmaminu-antoninu-un-kas-ir-noverosanas-kapitalisms.a362963/, iespējams, vislabāk raksturo šāds bijušā Google izpilddirektora ĒRIKA ŠMITA citāts: 12. “Ar jūsu atļauju jūs sniedzat mums vairāk informācijas par jums, par saviem draugiem, un mēs varam uzlabot savu meklējumu kvalitāti. Mums vispār nav jāraksta. Mēs zinām, kur tu atrodies. Mēs zinām, kur tu biji. Mēs varam vairāk vai mazāk zināt, ko tu par visu domā.” Gan NOVĒROŠANAS KAPITĀLISMS, gan VALSTS PĀRVALDĪTAS DIGITĀLĀS SABIEDRĪBAS apdraud cilvēktiesības, cilvēka cieņu, jo īpaši attiecībā uz privātumu. Tomēr ar to viss neapstājas. Tipiskas papildu funkcijas ir profilēšana, punktu noteikšana un mērķauditorijas atlase, kā tas tiek apspriests ieviest tālāk. Kopumā šīs norises arvien vairāk tiek uzskatītas par potenciāliem draudiem demokrātijām. It īpaši, tādi termini kā “DATU DIKTATŪRA”, kas ir manipulācijas, mēģinot brīdināt par uz datiem balstītas uzvedības izpētes noteiktām briesmām (skatīt zemāk).

Kara telpas pieeja. (War Room Approach)

Sistēmu pārvaldība vai kontrole parasti tiek veikta, pamatojoties uz milzīgu datu apjomu caur vadības telpu, ko bieži sauc arī par “KARA TELPU” www.bmc.com/blogs/it-war-room/ (kurā var izmantot “KRISTĀLA BUMBU” iepriekš minētā pieeja). Šo pieeju izmanto ne tikai slepenie dienesti un militāro, bet arvien vairāk arī modernu uzņēmumu darbībai, piegādes ķēdēm un viedās pilsētās. Tomēr uz datiem balstītai, “tehnokrātiskai” pieejai ir daži ierobežojumi. Piemēram, kamēr ražošanas iekārtas var maksimāli palielināt noteiktu mērķa funkciju, pilsētām un sabiedrībām ir vairāki konkurētspējīgi mērķi, kas visi ir jāsasniedz vienlaikus, lai nodrošinātu plaukstošu sociālo sistēmu. Tomēr, ja kāds vēlas optimizēt planētas Zeme nākotni ar tehniskiem līdzekļiem, būtu jāizvēlas mērķa funkcija, lai gan nav zinātnes, kas to pareizi noteiktu. Piemēram, vai tam vajadzētu būt IKP uz vienu iedzīvotāju, ilgtspējībai, dzīves ilgumam vai dzīves kvalitātei? Neatkarīgi no tā, kāda mērķa funkcija tiek izvēlēta, tai (ir) jāatzīmē sistēmas sarežģītība uz viendimensijas funkciju, kas pārlieku vienkāršos sistēmu un neņems vērā sekundāros un terciāros mērķus. Tāpēc agrāk vai vēlāk cilvēks piedzīvos jaunas nepatikšanas. Tādējādi, paredzams, ka sniegums būs vājš, sabiedrības vadīšanai, kuras pamatā ir ar datiem pilnvarota “LABVĒLĪGA DIKTATORA” paradigma. 13 “MILITĀRA STILA”, centralizēta no augšas uz leju vērsta kontroles pieeja arī grautu demokrātiju, kuras pamatā ir tādi principi kā dažādība, līdzdalība un kolektīvā inteliģence. Pienākas Ņemot vērā mērķu daudzveidību, pilsētām un sabiedrībām patiesībā nevajadzētu būt nedz kā uzņēmumiem, nedz kā mašīnām. LĪDZEVOLŪCIJAS pieeja var pārspēt optimizāciju un KOORDINĀCIJAS pieeja var izkonkurēt kontroli. 14. Lai ilustrētu optimizācijas briesmas, pieņemsim AI sistēmu, kuras uzdevums būtu padarīt pasauli ilgtspējīgu. Kā būtu, ja tas secinātu, ka vienkāršākais veids, kā sasniegt ilgtspējību būtu DEPOPULĀCIJA enciklopedija.lv/skirklis/60924, lai gan pasaules cilvēkiem varētu būt labāka nākotne? Tas var izraisīt šausmīgu scenāriju (skatīt zemāk). Lai izvairītos no šādām problēmām, tas prasa “kara telpas” pārvērst par “miera istabām”www.theglobalist.com/technology-big-data-artificial-intelligence-future-peace-rooms. 15. Ir arī svarīgi ņemt vērā, ka “UZ PIERĀDĪJUMIEM BALSTĪTA” en.wikipedia.org/wiki/Evidence-based_practice un «UZTICIES ZINĀTNEI» lēmumu pieņemšana var nozīmēt divas lietas: “PAMATOTS UZ FAKTIEM” (noteikts, izmantojot noteiktas zinātniskas pārbaudes un viltošanas metodes) vai “PAMATOJOTIES UZ DATIEM” en.wikipedia.org/wiki/Data-driven_control_system en.wikipedia.org/wiki/Data_analysis (pamatojoties uz mērījumiem vai aplēsēm, prognozēm vai paredzējumiem). Abas metodes bieži vien nav viens un tas pats, bet iepriekšējo zinātnisko pieeju arvien vairāk aizstāj otrā paredzējumu metode. Šis rada jaunus riskus: uz datiem balstīta pieeja var būt neaizsargāta pret NEPAREIZU INTERPRETĀCIJU UN NEOBJEKTIVITĀTI (skatīt iepriekš), bet arī būt neaizsrgāta pret savtīgu mārķu vadītām MANIPULĀCIJĀM VAI MALDINĀŠANU. Piemēram, daudzi politiski lēmumi atbildes reakcijā uz Covid-19 tika balstīta uz datiem vai pat prognozētiem datiem (patiesībā bieži vien uz prognozes, kuras nekad nepiepildījās). Valdībām vēlamo pieņemot un pasniedzot par esošo. Lai veiktu plānotu sociāli politisku kontroles mehānismu ieviešanu, plānotu Covid-19 izmantojot kā plānotu ieganstu. 16. Tas izraisīja dažādus neproduktīvus rezultātus. Turklāt uz datiem balstīta pieeja ir pakļauta uzlaušanai.

Kiberdraudi (kiberneaizsargātība)

Šī rindkopa ir īsa, jo temats par “kiberdraudiem” jau ir saņēmis daudz uzmanību pēdējos gados. Tomēr rodas jaunas problēmas, kad pretinieki izmanto jaudīgu AI savos uzbrukumos, piemēram, lai atklātu drošības nepilnības, kuras var izmantot «ZERO DAY EXPLOITS « »NULLES DIENAS”. Sakarā ar eksponenciālo (vai pat straujāku) kiberrisku pieaugumu un personalizētu propagandu, daži cilvēki domā, ka internets tagad ir pārāk neaizsargāts un novecojis. Pēc viņu domām, pašreizējais internets būtu jāaizstāj ar satelītu sistēmu, 17. iespējams, apvienojumā ar KVANTU ŠIFRĒŠANU en.wikipedia.org/wiki/Quantum_cryptography. Tas var samazināt iespējas manipulēt Interneta saturu un apdraudēt datu komunikāciju. Tomēr tas nozīmētu arī draudus, ka ļoti maz cilvēku, kam būs iespēja to darīt, kontrolēs lielu informācijas daļu. Noteikti jārīkojas visu cilvēku interesēs. Ņemiet vērā arī to, ka mēs varēsim, drīzumā, redzēt arī «LIGHT-BASED COMMUNICATION» gaismas bāzes sakarus (LiFi), kam ir daudz lielāki datu pārraides ātrumi.

Profilēšana un digitālās dubultspēles. (Profiling and «Digital Doubles) 

Gan uzņēmumi, gan valdības vāc arvien vairāk datu par privātpersonām. Šo procesu sauc par “profilēšanu”,en.wikipedia.org/wiki/Profiling_(information_science) t.i., personīgo profilu izveidi. Šie “IEMIESOJUMIEM” (ANIMĒTIEM ATTĒLOJUMIEM). “AVATARS” (ANIMATED REPRESENTATIONS) vai pat “DIGITĀLIE DVĪŅI” “DIGITAL TWINS” en.wikipedia.org/wiki/Digital_twin (kas pieņem, ka visas sistēmu interesējošās attiecīgās īpašības tiek digitāli reproducētas). 18. Šādi digitālie dvīņi ir paredzēti, ne tikai, piemēram, uzņēmumiem un pilsētām, bet arī visai planētai, tās iedzīvotājiem, viņu uzvedībai, veselībai, ķermeņiem un personībām. Skaidrs, ka tas nozīmē milzīgas privātuma problēmas, bet ne tikai. Tas padara ikvienu, kas kļūst neaizsargāts pret “UZLAUŠANU” “HACKING” (piemēram, emocijām, domāšanai, uzvedībai un/vai veselībai; sk. zemāk, lai iegūtu sīkāku informāciju www.techtarget.com/whatis/definition/brain-hacking).

Pasaules simulācija. («WORLD SIMULATION»)

Avatari un digitālie dubultnieki nebūt nav tikai datu apkopojumi. Viņu uzvedību var arī simulēt un animēt. Tas ir, viņiem būtu virtuāla dzīve, kas ļautu digitālos “kā būtu… ja” eksperimentus, pirms tiek izvēlēta konkrēta realizācija. Viena tāda platforma, kas radīta “pasaules simulācijai”, tiek saukta par “JŪTĪGO PASAULI”. «SENTIENT WORLD” 19. Tā tiek lietota, radot “MILITĀRU OTRO ZEMI”  «MILITARY SECOND EARTH».  20. Un tas, iespējams, ir galvenais iemesls cilvēku masas novērošanai, ko atklāja WIKILEAKS (CIP Vault 7) un EDVARDS SNOUDENS (NSA). 21. Šķiet, ka platforma atgriežas pie FORTUNE 500 uzņēmumiem, kuri to izmanto savai stratēģiskai darbībai plānošana. 22. Taču «SENTIENT WORLD” “SAJŪTĀ PASAULE” acīmredzot tiek izmantota arī kara operāciju plānošanai un izpildīšanai en.wikipedia.org/wiki/Synthetic_Environment_for_Analysis_and_Simulations PSIHOLOĢISKĀS OPERĀCIJAS «PSYCHOLOGICAL OPERATIONS» (PsyOps) en.wikipedia.org/wiki/Psychological_operations_(United_States) goarmysof.com/PsyOp/PsyOprecruiting.html www.zs.mil.lv/lv/psyops, arī miera laikos. (Kā politika un sabiedrība domāt un runāt par Covid-19 varētu būt piemērs. www.weforum.org/agenda/2020/04/this-is-the-psychological-side-of-the-covid-19-pandemic-that-were-ignoring/ www.scientificamerican.com/interactive/the-biggest-psychological-experiment-in-history-is-running-now/ The Short Road from the COVID-19 Pandemic to the › article › download) Šis rīks ir jāskata tālāk pretrunīgi vērtētās informācijas dominēšanas stratēģijas kontekstā, 23. kas, šķiet, ietver problemātisko “PRĀTA KARA” «MIND WAR” koncepciju en.wikipedia.org/wiki/Psychological_warfare.

Uzmanības Ekonomika un Pamudināšana. (Attention Economy and Nudging) 

en.wikipedia.org/wiki/Nudge_theory Informācijas bagātajā laikmetā tiek apgalvots, ka vērtīgākais resurss patiesībā var nebūt nauda, bet uzmanība. Kam izdodas piesaistīt mūsu uzmanību, ir iespēja ietekmēt mūsu uzmanību emocijas, domāšanu un uzvedību. Tā kā tikai neliela daļa informācijas ir apzināti apstrādāta, ar mums var tikt manipulēts arī zemapziņas veidā, piemēram, ar “STUMŠANAS TEHNOLOĢIJU” «NUDGING” . 24. Kamēr cilvēki atrodas internetā vai sociālo mediju platformās, viņi pastāvīgi atrodas pakļauti mudinājumiem un reklāmām. “UZRAUDZĪBAS KAPITĀLISMA” en.wikipedia.org/wiki/Surveillance_capitalism “SURVEILLANCE CAPITALISM» sistēmā pastāv uz izsolēm balstīts šādu reklāmu tirgus. Citiem vārdiem sakot, ikviens var solīt, lai piesaistītu interneta lietotāju uzmanību. Tas ne tikai patērē daudz viņu laika. Tas arī absorbē daudz intelektuālās spējas, kuras, iespējams, būtu labāk izmantot, lai atrisinātu pasaules eksistenciālo jautājumu problēmas. Lai cilvēki paši izstrādžtu un noteiktu dienas kārtību eksistenciāliem jautājumiem un sadalītu resursu prioritātes to risināšanai.

Cenzūra un propaganda.

UZMANĪBAS EKONOMIKU  en.wikipedia.org/wiki/Attention_economy «ATTENTION ECONOMICS» (īpaši pieeja, lai absorbētu lielu daļu uzmanības kapacitātes) var izmantot arī jauniem cenzūras un propagandas veidiem. Lielākā daļa meklētāju dzinēji kā GOOGLE, sociālie mediji kā FACEBOOK un interneta pakalpojumi  kā AMAZON tagad ir personalizēti. Tas nozīmē ka algoritmi arvien vairāk izlemj, kādu piedāvājumu kāds saņem un kādu informāciju viņš vai viņa nesaņem edz vai neredz. Algoritmi arī nosaka, cik cilvēku redz kāda veida informāciju un kas ir kas lai redzētu vai neredzētu svarīgu informāciju. Tādā veidā ir iespējams noteikt, kur un cik tālu ikatra noteiktā informācija un ziņa izplatās. Šo faktu var izmantot, lai iegūtu noteikta veida informāciju (piemēram, konfidenciālu vai sensitīvu informāciju). Jebkura vitāla eksistenciāli svarīga sabiedrībai informācija var informācijas kanālu kontrolējošo personu savtīgu interešu dēļ tikt padarīta praktiski neredzama (pat to neizdzēšot).en.wikipedia.org/wiki/Censorship_by_Google link.springer.com/article/10.1007/s13347-020-00429-0 techcrunch.com/2016/09/06/ultimate-guide-to-the-news-feed/?_ga=2.131665549.388742459.1659693888-1767734418.1659693888Vai tcrn.ch/32yuzSn cita veida toksiska informācijas vat tikt pastiprināta līdz sensācijas līmenim informācijas kanālu kontrolējošo personu savtīgu interešu dēļ. 

Atbilstība un uzmanības novēršana. (Conformity and Distraction)

Noslēgumā jāsaka, ka iepriekš minētās metodes var izmantot, lai novērstu uzmanību (tāpēc sociāli plašsaziņas līdzekļi tiek saukti arī par “MASU UZMANĪBAS NOVĒRŠANAS IEROČIEM” www.state.gov/wp-content/uploads/2019/05/Weapons-of-Mass-Distraction-Foreign-State-Sponsored-Disinformation-in-the-Digital-Age.pdf “WEAPONS OF MASS DISTRACTION” theintercept.com/2014/02/24/jtrig-manipulation/). Tomēr tie var arī tikt izmantoti, lai veicinātu (PIESPIEDU) VIENPRĀTĪBU (“GLEICHSCHALTUNG”). Abi “SOCIĀLĀS INŽENIERIJAS” veidi “SOCIAL ENGINEERING” en.wikipedia.org/wiki/Social_engineering_(security) lieto sabiedrības kopienu plānveidīgai kultivāšanai (veicinot sadarbību un konverģenci vai konfliktus un diverģenci). ir ziņots (proti, EDVARDA SNOUDENA JTRIG ATKLĀSMĒS) 25. www.theguardian.com/science/2015/aug/16/britains-twitter-troops-ways-making-you-think-joint-threat-research-intelligence-group Ņemiet vērā, ka vienotas perspektīvas veicināšana var iedragāt daudzveidību un plurālismu, kas ir svarīgi priekšnosacījumi inovācijai, sabiedrības noturībai, kolektīvajai inteliģencei un demokrātijas attīstībai.

Naida runas. (Hate Speech)

Naida runas veicināšanai ir toksiska ietekme, jo tā grauj uzticību, solidaritāti un kopienas saskaņotību. Gan tautas, rases reliģidkas kopienas, uzņēmuma, gan ģimenes ietvaros. Šāda “SKALDI UN VALDI” en.wikipedia.org/wiki/Divide_and_rule “DIVIDE ET IMPERA” stratēģija var iedragāt pamatu Jebkurai sabiedrībai. Varētu pat runāt par DUMPI (“ZERSETZUNG”). Naida runa mēdz Izplatīties, jo tai ir tendence pievērst lielāku uzmanību. Tas emocionizē apmaiņu internetā un tādējādi liek cilvēkiem pavadīt vairāk laika sociālo mediju platformās, kas ir to komerciālas intereses. Ņemiet vērā, ka daudz naida runas nāk no TROĻĻU FERMĀM.  Diskusijas trūkukms sabiedrībā rada aizspriedumus un ieslīgšanu naidā arī no blogeru un opozīcijas politiķu puses, jūtot, ka pārmaiņu īstie mērķi tiek slēpti no sabiedrības. SOCIĀLIE ROBOTI en.wikipedia.org/wiki/Social_bot un VALODU ĢENERĒJOŠĀS AI SISTĒMAS, piemēram, GPT-3 openai.com/blog/gpt-3-apps/, var veicināt šo problēmu. Tomēr, pieņemot, ka nolūks vienmēr ir slikts, tiek iegūts nepilnīgs priekšstats. Daži DIGITĀLIE VIZIONĀRI šķiet, ka ir pareizi sadalīt sabiedrību tās “atomos”, indivīdos. Šis ļauj vieglāk manipulēt ar cilvēku uzvedību, izmantojot mākslīgo intelektu. Un perspektīvā sabiedrība kļūtu par sistēmu, kurā Mākslīgais intelekts – superinteliģents vai nē – kontrolētu indivīdu domāšanu, emocijas, uzvedību un dzīvi. Tālākai sīkāku informāciju skatīt, piemēram, sadaļās par “mērķēšanu” un “TRANSHUMĀNISMU” en.wikipedia.org/wiki/Transhumanism.

Viltus ziņas un dezinformācija. (Fake News and Disinformation)

Kopumā UZMANĪBAS EKONOMIKA apgrūtina FAKTU NOTEIKŠANU un koncentrēšanos uz tiem. ATTENTION ECONOMY en.wikipedia.org/wiki/Attention_economy Tas grauj izglītību, zinātni un dialogu sabiedrībā, tātad mūsdienu demokrātijas pamatu. Sabiedrībai, kas tic mācībām, ieskatam, patiesībai, apgaismībai un atbildīgai, pašnoteiktai dzīvei. Tas arī rada jaunas informācijas asimetrijas un, pamatojoties uz principu “ZINĀŠANAS IR SPĒKS” “KNOWLEDGE IS POWER”, priekšrocības mazai jaunai DIGITĀLAJAI ELITEI «DIGITAL ELITE». Ja šī problēma netiks risināta, drīzumā demokrātijas var piekāpties jauna veida digitāli balstītam DIGITĀLAM FEODĀLISMAM «DIGITAL FEUDALISM» towardsdatascience.com/digital-feudalism-b9858f7f9be5.

Mērķauditorijas atlase un uzvedības manipulācijas. (Targeting and Behavioral Manipulation)

Ja pamudināšana tiek apvienota ar Big Data, lai personalizētu pamudinājumus, to sauc par “LIELO STUMŠANU” “BIG NUDGING”. 26. www.scientificamerican.com/article/will-democracy-survive-big-data-and-artificial-intelligence/ Šo metodi izmanto ne tikai militārā propaganda, bet arī komerciālais “NEIROMĀRKETINGS” www.tns.lv/newsletters/2012/33/?category=tns33&id=mr_neiromarketings. 27. Liela daļa mākslīgā intelekta jaudas mūsdienās tiek izmantota manipulācijai ar uzvedību. To var arī ļaunprātīgi izmantot, lai manipulētu ar demokrātiskām vēlēšanām, kas ir noticis BREXIT BALSOJUMĀ un ASV 2016. gada vēlēšanās. Kā apgalvo CAMBRIDGE ANALYTICA en.wikipedia.org/wiki/Cambridge_Analytica iekšējās personas atklājās, ka šī militārā stila propagandas metode acīmredzot tiek izmantota aptuveni 65 valstīs. Turklāt šķiet, ka šīs metodes tiek izmantotas politisko sistēmu veidošanai, ne tikai vēlēšanu laikā. Tās, iespējams, tiek piemērotas arī “SOCIĀLAJĀ INŽENIERIJĀ” sabiedrības miera laikos ikdienā. 29 www.militairespectator.nl/thema/operaties/artikel/behavioural-change-core-warfighting

Iedzīvotāju rādītāji REĢISTRI un uzvedības kontrole

Bez profilēšanas un mērķauditorijas atlases digitālo sabiedrību instrumenti ietver arī to izmantošanu pilsoņu reģistros. Tiek izmantoti vairāki punkti. Tie ietver, piemēram, “KLIENTU MŪŽA VĒRTĪBA” CUSTOMER LIFETIME VALUE www.netsuite.com/portal/resource/articles/ecommerce/customer-lifetime-value-clv.shtmlun “SOCIĀLAIS KREDĪTREITINGS” ĶĪNĀ30, kam ir līdzība ar LIELBRITĀNIJAS GCHQ PROGRAMMA “KARMA POLICE”. 31 theintercept.com/2015/09/25/gchq-radio-porn-spies-track-web-users-online-identities/ Iepriekš minētie rādītāji ir supervērtējumi, kas neatbilstoši sabiezina “vērtību” vai statusu personai, kas nosaka piekļuvi resursiem un pakalpojumiem, un cilvēka pamat tiesības arī. Papildus bagātības vai veselības apsvērumiem šādi rādītāji var būt balstīti arī uz uzvedības modeli, izmantojot izsekošanu un novērošanu. Līdz ar to tie ir uzvedības kontroles instrumenti. Šajā sakarā bieži tiek lietots termins www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Juridiskas-konferences/JUZK-78-2020/juzk.78.31-Davida.pdf “TECHNOLOGICAL TOTALITARIANISM” “TEHNOLOĢISKAIS TOTALITĀRISMS”.32 www.suhrkamp.de/buch/technologischer-totalitarismus-t-9783518074343 Patiesībā, pēdējā laikā “sociālais kredītreitings” ir saņēmis smagu kritiku, jo īpaši saistībā ar uiguru ārstēšanu.33 apnews.com/article/religion-china-race-and-ethnicity-united-nations-c5dfb489b566260f8c50ff6124d0e175

Digitālā policija

Nedaudz līdzīgs jēdziens ir DIGITAL POLICING www.npcc.police.uk/NPCCBusinessAreas/ReformandTransformation/Digitalpolicing.aspxdigitālā policija. Daudzas valstis ir testējušas vai izmantojušas prognozēšanas policijas programmas, kas mēģina paredzēt turpmākos noziegumus, pamatojoties uz pagātnē reģistrētajiem noziegumu modeļiem. Nedaudz līdzīgs filmai “MINORITY REPORT”, mērķis ir veikt iejaukšanos pirms tam kad notiek noziegums. Tas var nozīmēt ierobežojumus (piemēram, GEOFENCING en.wikipedia.org/wiki/Geo-fence “ĢEOŽOGU”) cilvēkiem, kuri patiesībā nekad nav izdarījuši noziegumu. Arī cietumsodi var būt atkarīgi no algoritma spriedumiem. Digitālā policija ir kritizēta par iesaistīšanos slepenajiem dienestiem līdzīgās darbībās (novērošanā izekošanā). Nošķirtības trūkums no policijas darbības (t.i., izpildfunkcijas), bet arī pārredzamības un demokrātiskas uzraudzības trūkuma dēļ. Vēl viena problēma ir sistemātiska krāsainu cilvēku un minoritāšu diskriminācija. Turklāt viltus pozitīvu rezultātu rādītājs ir milzīgs, bieži vien virs 90%. Tas nozīmē – iespējams – lielu patvaļu veiktajā darbībā. Lai gan potenciālo teroristu sarakstos bieži ir miljoniem vārdu, tikai 1 no 100 000 trauksmes signālu šķiet saistīts ar personu, kura patiešām ir izdarījusi terora aktu. 34 firstmonday.org/ojs/index.php/fm/article/view/7126

Kods ir likums

Tā kā procesus mūsu ekonomikā, sabiedrību un vidē arvien vairāk uzrauga LIETU INTERNETS tiek algoritmiski pārvaldīts un kontrolēts, mēs saskaramies ar situāciju kas ir aprakstīts kā “KODS IR LIKUMS”. 35 www.weforum.org/about/the-fourth-industrial-revolution-by-klaus-schwab Saskaņā ar to procesus mūsu sabiedrībā arvien vairāk nosaka algoritmi (“kods”). Preču un pakalpojumu pieejamība un kas ir izpildāms vai nē. Tie papildina ierobežojumus sabiedrības darbības telpā, gandrīz tā, it kā tie būtu “dabas likumi”. Šādi ierobežojumi traucē brīvības tiesības. Kamēr agrāk cilvēki varēja pieņemt lēmumu par likumu pārkāpšanu, riskējot ar sodu, ja viņiem tam bija pamatoti iemesli, iespējams, ka nākotnē šāda iespēja vairs nepastāvēs. “INDUSTRY 4.0” www.ibm.com/topics/industry-4-0 36 www.amazon.com/COVID-19-Great-Reset-Klaus-Schwab/dp/2940631123/ laikmetā pastāv risks, ka algoritmiskās pieejas tiks neatbilstoši izmantotas pārnesot no objektiem uz subjektiem, no robotiem uz cilvēkiem un no ražošanas uz sabiedrību. Šāda uz datiem balstīta pieeja palaiž garām daudzas grūti izmērāmas cilvēkiem svarīgas dzīves īpašības, piemēram, cilvēka cieņu, brīvību, radošumu, kultūru vai mīlestību. Neskatoties uz to, sabiedrība var arvien vairāk tikt automatizēta un darboties kā mašīna, kas draud iedragāt dažādību, inovācijas, sabiedrības noturību un kolektīvo intelektu. 37

Bezskaidras naudas sabiedrība un digitālo komandu ekonomika. (Cashless Society and Digital Command Economy)

Viena sistēma, kurā princips “KODS IR LIKUMS” var būt īpaši skarba, ir BEZSKAIDRAS NAUDAS SABIEDRĪBA en.wikipedia.org/wiki/Cashless_society, kas tiek apspriesta kā iespējamās topošās “DIGITĀLĀS KOMANDEKONOMIKAS” sistēma.38 SUSTAINABILITY DEVELOPMENT GOALS OF THE AGENDA 2030 Šādas norises apzināti vai nē var veicināt DARBA KĀRTĪBĀ 2030. gada ilgtspējības attīstības mērķi un PLANETARY/GLOBAL HEALTH AGENDA. Planētas/globālā veselība darba kārtība www.thelancet.com/pdfs/journals/lancet/PIIS0140-6736(15)60901-1.pdf. Šeit piekļuve precēm un pakalpojumiem var būt atkarīga ne tikai no pieejamā budžeta, bet no iepriekšējie patēriņa modeļiem (“PĀRĀK DAUDZ GAĻAS”, “PĀRĀK DAUDZ LIDOJUMU”…). To var arī savienot starp nozarēm (piemēram, automašīnu noma var nebūt iespējama līdz dzīvokļa īre tiek apmaksāta), vai saistīta ar uzvedību, kā ieviests jau Ķīnā www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/ka-izaudzinat-labu-pilsoni-toposa-kinas-socialo-kreditu-sistema.a289466/un Rietumu pasaulē apspriestā SOCIĀLAJĀ KREDĪTREITINGĀ. Tas nozīmē, ka politiskās sistēmas kritizēšana var ietekmēt piekļuvi vitāli kritiskajiem resursiem. Bezskaidras naudas sabiedrībā var veikt arī resursu pārvaldību, pamatojoties uz strīdīgiem ŠĶIROŠANAS PRINCIPIEM «CONTROVERSIAL PRINCIPLES OF TRIAGE» bmcmedethics.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12910-022-00749-0. Tā vietā, lai piedāvātu visiem vienādas piekļuves tiesības, tās varētu būt priviliģētas lietas, kurām būtu prioritāte. Bezcerīgi neiegūstamas lietas, kurām nebūtu piekļuves. Noteiktas resursu kvotas vispār. Un citi gadījumi, kad varētu piekļūt tam, kas ir palicis pāri. Šādā Kontekstā, pilnīga pakļaušanās tam, ko sistēma sagaida un liek darīt, varētu kļūt par priekšnoteikumu izdzīvošanai. Pašreizējā diskusija par to, vai nevakcinēti cilvēki joprojām tiks ārstēti slimnīcās vai izbraukumā, diezgan skaidri parāda šo tendenci.

Elektroniskais Id

Viens no galvenajiem drošības un kontroles koncepciju elementiem ir unikāla, pret viltojumiem droša identitāte (lai gan no sarežģītības zinātnes ir zināms, ka “kontroles mainīgie” parasti nav saistīti ar atsevišķas sistēmas sastāvdaļām). Šajā sakarā biometrija ir bijusi nozīmīga koncepcija (neskatoties uz iepriekšējiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem raksturot labos un sliktos cilvēkus pēc viņu gēniem un fiziognomijas). Pirkstu nospiedumi un sejas atpazīšana, iespējams, ir vispazīstamākās izmantotās funkcijas, taču ir apšaubītas dēl datubāzes noplūdes, viltošanas un privātuma apsvērumu dēļ. Slepenie dienesti izmanto digitālo kriminālistiku (pamatojoties uz viedierīču funkcijām, instalēto programmatūru lietošanas modeļiem un atrašanās vietas izsekošanu). Tas viņiem ļauj identificēt cilvēkus ar ārkārtīgi augstu precizitāti. Lai īstenotu noteiktus uzvedības un patēriņa modeļus, šķiet, ka citi elektroniskie ID veidi Ir apsvērti un izpētīti, piemēram, uz ķermeņa balstīti ID, izmantojot nanodaļiņas. Projekts JUMPSTART en.wikipedia.org/wiki/JumpStart acīmredzot ir strādājis pie šāda e-ID. 39 www.defense.gov/News/Releases/Release/Article/2184808/dod-awards-138-million-contract-enabling-prefilled-syringesIespējams, «ID2020» id2020.org konsorcijs arī ir strādājis pie šādiem risinājumiem.40 www.biometricupdate.com/201909/id2020-and-partners-launch-program-to-provide-digital-id-with-vaccines Turklāt ir dažādas attiecīgas publikācijas un patenti, kas norāda uz līdzīgiem virzieniem. 41 patentimages.storage.googleapis.com/68/80/73/6a17a66e9ec8c5/US11107588.pdf Lai gan šādi risinājumi var kalpot, lai padarītu cilvēkus vadāmus un kontrolējamus tāpat kā lietas, tie vienlaikus iznīcinātu pašu cilvēka cieņas būtību, kas ir demokrātiju pamats visā pasaulē un galvenā vērtība, ko aizsargā ANO CILVĒKTIESĪBU HARTA www.ohchr.org/sites/default/files/UDHR/Documents/UDHR_Translations/lat.pdf.

Ķermeņu internets. (Internet of Bodies)

Uz nanodaļiņām balstītu tehnoloģiju attīstība acīmredzami pārsniedz e-ID izstrādi. Nanodaļiņas un nanobotus var izmantot medicīnā diagnostikai (ķermeņa funkciju uzraudzībai) un ārstēšanai (ķermeņa funkciju traucējumiem). To var izmantot arī gēnu rediģēšanai, vismaz perspektīvā. 42 bioengineeringcommunity.nature.com/posts/using-crispr-to-electrically-connect-with-and-control-the-genome Dažas no saistītajām norisēm ir apkopotas ar apzīmējumu “Internet of Bodies”. 43 www.rand.org/blog/articles/2020/10/the-internet-of-bodies-will-change-everything-for-better-or-worse.html Pasaules ekonomikas forums WEF ir viens no galvenajiem lietiskā interneta ieviesējiem rūpniecībā 40, WEF vairākkārt ir norādījis, ka “Ķermeņu internets ir klāt”.  44 www.weforum.org/agenda/2020/06/internet-of-bodies-covid19-recovery-governance-health-data/ Diemžēl ar šādu tehnoloģiju izmantošanu (vai ļaunprātīgu izmantošanu) ir daudz problēmu, un daudzas no tām ir neatrisinātas. Faktiski, pateicoties publiskas diskusijas trūkumam, nanotehnoloģijas līdz šim lielākoties ir neregulētas. 45 en.wikipedia.org/wiki/Regulation_of_nanotechnology Šķiet, ka aicinājumi steidzami politiski kontrolēt ĶERMEŅU INTERNETU līdz šim nav bijuši efektīvi. 46 genevasolutions.news/science-tech/last-call-to-control-the-internet-of-bodies Tas rada nopietnas bažas, jo nanodaļiņas var absorbēt cilvēka ķermeņi ar pārtiku, ūdeni, gaisu, zālēm un vakcīnām. 47 Diemžēl šķiet, ka bieži vien nav dota iepriekš INFORMĒTA PIEKRIŠANA. Patiesībā daudzi cilvēki ir bijuši pakļauti nedabiskai nanodaļiņu iedarbībai, un dažas no tām ir toksiskas. 48 

Neirotehnoloģija: prātu lasīšana un kontrole

www.researchgate.net/publication/297595957_Genetically_targeted_magnetic_control_of_the_nervous_system Pēdējā laikā arvien vairāk izskan ziņas arī par neirotehnoloģiju attīstību www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4846560. Līdz šim lielākā daļa šo ziņu bija vērsta uz smadzeņu mikroshēmām, kuras izstrādāja “NEURALINK” neuralink.com un citi uzņēmumi. Tomēr šķiet, ka tehnoloģiju attīstība ir daudz tālāka, jo īpaši saistībā ar militāro pielietojumu. Pa to laiku pētnieki un inženieri acīmredzot strādā pie cilvēka un mašīnas saskarnes (HMI) www.aveva.com/en/solutions/operations/hmi/, kuru pamatā ir nanodaļiņu izkliedēšana smadzenēs. Tā sauktais “OBAMAS SMADZEŅU PROJEKTS” «OBAMA BRAIN PROJECT” obamawhitehouse.archives.gov/BRAIN ir atbalstījis saistītus pētījumus ar vairākiem miljardiem dolāru.  49 www.technologyreview.com/2014/09/30/171099/obamas-brain-project-backs-neurotechnology/ Līdzīgi pētījumi tiek veikti arī Eiropā, acīmredzot balstoties uz tādām vielām kā grafēna oksīds. 50 sifted.eu/articles/neuralink-competitor-inbrain/ Farmācijas nozare noteikti ir iesaistīta šajās norisēs. Papildu attiecīgā literatūra var atrast zem tādiem atslēgvārdiem kā “GUDRIE PUTEKĻI” 51 edition.cnn.com/2010/TECH/05/03/smart.dust.sensors/index.html un “NEIRONISKIE PUTEKĻI”.52 web.archive.org/web/20210605054917/https://arxiv.org/pdf/1307.2196.pdf

“Matrica”

Iepriekš minētā tehnoloģiju attīstība apdraud ne tikai domas brīvību (ko neviens cits nezinātu), bet arī gribas brīvību. Lai gan tas izklausās zinātniskā fantastika, pastāv risks, ka var kļūt iespējams manipulēt ar cilvēku prātu, emocijām un domām tādā mērā, kas nopietni apdraudētu autonomiju cilvēkiem. Perspektīvā cilvēki var kļūt par daļu no milzu hibrīda (ko kontrolē). datorsistēmas. Jo īpaši bažas par to ir pauduši vairāki tehnoloģiju miljardieri, kuri ir ierosinājuši, ka realitāte varētu būt datorsimulācija. 53 www.businessinsider.com/tech-billionaires-want-to-break-humans-out-of-a-computer-simulation-2016-10 Sabiedrībās, kuru pamatā ir Princips “KODS IR LIKUMS” journals.openedition.org/factsreports/4518, tas noteikti notiek arvien lielākā mērā. Iedvesmojoties no filmu sērijām, šāda paplašinātā realitāte bieži ir ierāmēta kā “Matrica”. Tas tomēr jānorāda, ka pat vājākas manipulācijas formas, piemēram, “STUMŠANAS TEHNOLOĢIJU” «NUDGING” var radīt efektus, kas atgādina to, ko sauc par “Matricu”, t.i., digitāli pārvaldītu pasauli, no kuras diez vai varētu izbēgt.

Neirokapitālisms

Neirotehnoloģijas piedāvā korporācijām pievilcīgas perspektīvas. Novērošanas laikā šķiet, ka kapitālisms aprobežojas ar cilvēku uzvedības novērošanu un viņu domu, emociju izsecināšanu, Šķiet, ka šīs uz datiem balstītās sistēmas nākamais posms ir tas, ko daži sauc “neirokapitālisms”.54 arxiv.org/ftp/arxiv/papers/2009/2009.07951.pdf Šajā sistēmā būtu iespējams arī vadīt domas, emocijas un lēmumus cilvēkiem un veidot viņu idejas, atmiņas un vērtības, izmantojot datorizētu vadību. Un patiesībā laboratorijas jau strādā pie sapņu reklāmas, t.i., implantē sapņus, kas radītu vēlmi cilvēkiem iegādājas noteiktus produktus. 55 dxe.pubpub.org/pub/dreamadvertising/release/1 Acīmredzami, ka šādai pieejai, kas zināmā mērā ir salīdzināma ar hipnozi, ir attaisnojams liels ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls, pret kuru cilvēki var nespēt sevi aizstāvēt. Ietverot maldināšanu, kas varētu būt reālistiskāka nekā dziļi viltojumi. Var iet vēl tālāk iesaistot cilvēkus noziegumos vai negadījumos pret viņu gribu.

Tehnoloģiskā konverģence un transhumānisms

56 www.heise.de/tp/features/The-Age-of-Transhumanist-Politics-Has-Begun-3371228.html?seite=all Tiem, kas iestājas par tehnoloģiju virzītu pasauli un dara visu, kas ir paveicams, tas ir skaidrs, ka mēs redzēsim lielu tehnoloģisko konverģenci. Tas nozīmē, ka būtībā visas tehnoloģijas apvienotos, tostarp elektriskās, skaitļošanas, neironu, kognitīvās, ģenētiskās, informatīvās, kā arī radītās uz nanotehnoloģiju bāzes. Šī attīstība arī radītu iespējamo cilvēka un mašīnas konverģenci. Cilvēki sāktu uzlabot sevi ar tehnoloģiskiem implantiem, pārvēršot sevi par izciliem kiborgiem. Galu galā cilvēki un mašīnas varētu kļūt pat grūti atšķirami. Šīs transhumānisma idejas piekritēji bieži uzskata, ka cilvēkus faktiski aizstātu ar nebioloģiskām dzīvības formām listverse.com/2015/07/17/10-hypothetical-forms-of-life/. en.wikipedia.org/wiki/Hypothetical_types_of_biochemistry Singularitāte un superinteliģence (“Digitālais Dievs”) Saskaņā ar Mūra likumu apstrādes jauda pieaug eksponenciāli, t.i., arvien ātrāk. Likme. Ja šī tendence turpināsies, sagaidāms, ka superdatoru apstrādes jauda galu galā pārspētu cilvēka smadzeņu apstrādes jaudu. Neilgi pēc šī brīža, ko sauc par “singularitāti” 57 en.wikipedia.org/wiki/The_Singularity_Is_Near, Transhumānisti uzskata, ka būtu vajadzīga universāla “superinteliģence”, lai kontrolētu cilvēku lietas un planētu un uzņemtos “Dievam līdzīgu” spēku. Šajā sistēmā, cilvēki varētu kļūt par kaut ko līdzīgu digitāli savienotam “metaķermenim. Smadzeņu “šūnām”. no kuriām sastāvētu iepriekš minētā superinteliģentā sistēma. Cilvēki varētu kļūt šīs “superinteliģentās” sistēmas neatņemama sastāvdaļa, kas, iespējams, galvenokārt izpilda tās komandas.

“Apokaliptiskais AI.”

Pēc transhumānistu domām, ja mēs ar visu pasauli savienotos iepriekš minētā tehnoloģiskā singularitātē; tas nāktu ar kognitīvu maiņu, ko sauc par “transcendenci” un liktu mums justies kā Dieviem.58 www.huffpost.com/entry/ray-kurzweil-nanobots-brain-godlike_n_560555a0e4b0af3706dbe1e2 Turklāt daži transhumānisti identificē šo vienreizējo maiņu ar apokaliptiskajiem elementiem no Jūdaisma un kristīgās teoloģijas. Šis citāts no Roberta M. Gerači literārās grāmatas “Apokaliptiskais AI” var radīt iespaidu: 59 “Apokaliptiskā AI autori sola, ka viedās mašīnas ir mūsu “prāta bērni” kas pēc Moraveka domām – radīs cilvēcei paradīzi īstermiņā, bet, Ilgtermiņā cilvēkiem būs jāaugšupielādē savi prāti mašīnu ķermeņos, lai saglabātu dzīvotspējīgu dzīvības formu. Nākotnes pasaule būs pārpasaulīga digitālā pasaule; vienkārši cilvēki neiederēsies. Lai pievienotos mūsu prāta bērniem mūžīgi, mēs augšupielādēsim savu apzināto prātu robotos un datoros, kas sniedz mums neierobežotu skaitļošanas jaudu un efektīvu nemirstību Apokaliptiskā AI aizstāvji uzskata, ka robota dzīve ir labāka par cilvēka dzīvi.

Nāve pēc algoritma

Kā minēts iepriekš, saskaņā ar šo transhumānisma ideoloģiju “VIENKĀRŠI CILVĒKI NEIEDERĒSIES” “MERE HUMANS WILL NOT FIT IN” www.tni.org/en/publication/who-does-the-world-economic-forum-really-represent. Pasaule pēc singularitātes nepaliktu par “dzīvotspējīgu dzīvības formu”. Cilvēki nebūtu forma, ko atbalsta nākotnes digitālā pasaule. Tāpēc mākslīgais intelekts, iespējams, būtu tas, kam dotas pilnvaras lemt par cilvēku dzīvību un nāvi. 60 www.vox.com/2019/6/21/18691459/killer-robots-lethal-autonomous-weapons-ai-war Lēmumu pieņemšanā lietošanā pieaugot šķirošanas algoritmiem, šķiet, ka šāda attīstība jau ir ceļā. 61 www.technologyreview.com/2020/04/23/1000410/ai-triage-covid-19-patients-health-care/ Turklāt diskusija par to, ka nevakcinētiem cilvēkiem netiek nodrošināta ārstēšana slimnīcā, liecina, ka vakcinācija pret Covid-19 var efektīvi pārvērsties par kaut ko līdzīgu “IEEJAS BIĻETEI” topošajam transhumānisma laikmetam “ENTRY TICKET” FOR THE TRANSHUMANIST AGE www.researchgate.net/publication/352196083_The_Transhumanist_Creeplai Lai gan par to ir maz vai nav nekādu pierādījumu, paredzamā transhumāniskā nākotne faktiski būtu dzīvotspējīga dzīvības forma ilgākā laika posmā. Laika periods (teiksim, tūkstoš gadi). Jābrīdina, ka cilvēces iespējamā jau neatgriezeniskā  iesaiste šeit ir ārkārtīgi riskants, iespējams, ļoti bezatbildīgs eksperiments.

Autonomie ieroči. (Autonomous Weapons)

Nevar izslēgt, ka iepriekš aprakstītie notikumi var beigties ļoti daudz cilvēkiem. Depopulācijas tehnoloģiju agrīnas ieviešanas rezultātā. Vai tā tiešām ir iespējama, pirms pienācīgas Testēšanas veikšanas. Tas jo īpaši attiecas uz efektīviem piesardzības pasākumiem pret autonomo ieroču izmantošanu, kuri šķiet, nepastāv. KILLER DRONS www.securefreesociety.org/research/killer-drones/ un SLEPKAVAS ROBOTI en.wikipedia.org/wiki/Lethal_autonomous_weapon ir tikai divi no daudziem iespējamiem nākotnes karu elementiem. Var iedomāties, ka nanotehnoloģijas un, iespējams, pat 5G tehnoloģija, kuras pamatā ir vērsti enerģijas stari, nevis difūzais starojums (atšķirībā no 4G) var pārvērst par ieročiem, kurus varētu izmantot pret kādas valsts iedzīvotājiem, arī personalizētā veidā (piemēram, pamatojoties uz cilvēka reitingu rādītājiem). Varbūt tomēr vēl svarīgāk, šķiet, ka ir tikai ļoti maz pētījumu par iespējamo ietekmi uz veselību, kad nanodaļiņas cilvēka ķermenī mijiedarbojas ar elektromagnētisko starojumu. Negatīvām ietekmēm vai pat ieroču izmantošanas iespējām noteikti vajadzētu tikt ņemtām vērā un jātiek veiktiem atbilstošiem piesardzības pasākumiem. Tādējādi ABC ieroči nav vienīgie ieroči, par kuriem jāuztraucas. Pat lai gan ir maz publiskas informācijas par šiem digitālajiem un uz nanodaļiņām balstītiem bioloģiskiem un gēnu līmeņa ieročiem, ko varētu izmantot arī nevalstiskie dalībnieki, tie var būt masveidīgi nesalīdzināmi postošāki nekā bezpilota lidaparātu uzbrukumi, slepkavas roboti vai pat kodolsprādzieni.62 opencovidjournal.com/VOLUME/1/PAGE/139/FULLTEXT/ www.armscontrol.org/act/2018-07/features/document-ethics-autonomous-weapon-systems-ethical-basis-human-control academic.oup.com/book/33540/chapter-abstract/287905547?redirectedFrom=fulltext

Briesmīgs scenārijs. (Scenario Horribilis)

Acīmredzot varētu gadīties, ka daži no iepriekšminētajiem notikumiem sanāk kopā un viens otru pastiprina bīstamā veidā. Piemēram, ņemot vērā, ka pasaules finanšu krīze valūtas sistēma ne tuvu nav atrisināta, liela finanšu kraha iespējamība un bankrotu kaskāde ir nozīmīga. Reakcija uz šo situāciju un no tā izrietošu piedāvājumu trūkums varētu būt uz «ĶERMEŅU INTERNETU BALSTĪTA E-ID» IEVIEŠANA «INTRODUCTION OF AN INTERNET-OF-BODIES-BASED E-ID» www.rand.org/content/dam/rand/pubs/research_reports/RR3200/RR3226/RAND_RR3226.pdf  www.researchgate.net/publication/359691796_The_Internet_of_Bodies_The_Human_Body_as_an_Efficient_and_Secure_Wireless_Channel, lai gan tas izveidotu totalitāru bezskaidras naudas sabiedrību un likvidētu cilvēka cieņu un pamattiesības. Dēļ piegādes trūkuma dēļ daudzi cilvēki var nomirt, pamatojoties uz algoritmiem balstītiem šķirošanas lēmumiem par sensitīviem personas datiem. Ir skaidrs, ka ir jāveic pasākumi, lai novērstu šādus scenārijus jo īpaši tāpēc, ka pastāv alternatīvi risinājumi ilgtspējības problēmām.

Kopsavilkums un secinājumi

Cilvēce saskaras ar neskaitāmiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, kas notiek eksponenciāli paātrinātā tempā. Kā minēts iepriekš, tiek novērotas šādas tendences:

1. Jauna ekonomika: lielie dati, mākslīgais intelekts, novērošanas kapitālisms, uzmanības ekonomika (Profilēšana, mērķauditorijas atlase, digitālie dvīņi, e-ID, bezskaidras naudas sabiedrība)

2. Jauna politika: digitālā cenzūra un propaganda, punktu noteikšana, uzvedības manipulācija (liela pamudināšana)

3. Jauna tiesību sistēma: kodekss ir likums, digitālā policija (pirmsnoziedzība), sociālais kredīts. Rezultāts, karmas policija, nāve pēc algoritma.

4. Jauns cilvēks: transhumānisms, prāta lasīšana/prāta kontrole, neirokapitālisms.

5. Jauns “Dievs”: Singularitāte, Superinteliģence, “Matrica”, “Apokaliptiskais AI” Šīs norises var sagraut pašus pamatus, uz kuriem tika būvēta mūsu sabiedrība. Kopumā tās pēdējā laikā nav stiprinājušas demokrātiskās institūcijas. Gluži pretēji: ir nepieredzēti draudi brīvībai, demokrātijai, cieņai un cilvēktiesībām, mieram, tiesībām uz dzīvi, un – ņemot vērā topošo transhumānisma tendenci – pat cilvēces pastāvēšanu, kādu mēs to zinām. Tādējādi šie notikumi var izjaukt mūsu sabiedrību un var būt vairāk nekā parastais karš vai terorisms. Visas mūsu sabiedrības tradicionālās institūcijas ir pakļautas uzbrukumam vai tās apdraud graujoši jauninājumi. Tomēr apšaubāmi, vai šīs revolucionārās izmaiņas kalpo cilvēku lielākās daļas interesēm. Apvērsuma organizatoriem Vismaz šķiet, ka nav pietiekamas demokrātiskās vai politiskās leģitimitātes brīdis, kaut finansiālie ieguvumi šķiet labs pamats smagiem lēmumiem iesaistīties. Jāuzsver, ka iepriekš minētās norises nav alternatīvas. Digitāls tehnoloģijas var izmantot arī dažādos, humānos veidos, nepadodoties totalitārai diktatūrai ar vidi vai veselību saistītu mērķu aizbildinājumiem. Tomēr tas prasa citu skatījumu, jaunu paradigma, pieeju, un drīz būs jāpieņem atbilstoši lēmumi. Lai arī labāk, ir iedomājamas cilvēka pašnoteiktas nākotnes (pamatojoties, piemēram, uz līdzdalības   noturību, sociāli ekoloģiskās finansēs, demokrātiskā kapitālisma un digitālo demokrātiju). PolitIķiem un korporācijām šķiet kavējas, ne tikai neieviešot, bet pat publiskās debatēs un referendumos neapspriežot sistēmas, kas dotu iespēju pilsoņiem un stiprināt pilsonisko sabiedrību, vienlaikus atbalstot simbiotiskas, ilgtspējīgas attiecības ar dabu.

Tomēr, visticamāk, vēl nav par vēlu to mainīt.